Līgai pēc manis darinātā grāmatplaukta iegādāšanas, nogādāšanas un uzpildīšanas iešāvās prātā lieliska doma – akcija „Parādi savu grāmatplauktu”. Labprāt padalīšos, diezgan īsi (jo rakstot gari sanāks romāns), bet par lielāko tiesu no visiem maniem plauktiem. Ar mani ir līdzīga situācija kā teicienā par kurpnieku bez kurpēm. Ir jau viena tiesa plauktu paša taisīti, bet visi vēl tajā laikā kad pašam savā darbnīcā nebija pieejamas kārtīgas kokapstrādes tehnoloģijas. Tādēļ arī plaukti ir saskrūvēti no mēbeļu platēm, savu funkciju pilda un gaida labākus laikus, kad beidzot saņemšos un radīšu ieplānoto bibliotēku pa visu istabas sienu. Arī sistēma lielākoties ir visai nesistemātiska.

Gads negaidīti iet uz beigām un tikpat negaidīti decembrī mūsu ziemeļzemē ir iestājusies ziema, abi šie negaidītie pasākumi mazina optimismu, lai neteiktu, ka padziļina depresiju.

Īsumā 2014.gads ir bijis.... hmmm grūti raksturojams, vismaz īsumā... vienīgais ko tā ātri var pateikt par šo gadu ir... tas ir bijis... nenoliedzami, bijis ir un pagājis ar, paldies par to Herņejam, Muhamedam, Džā un visiem pārējiem. 

Ja cilvēkam ir ideja tad ir labi, ja šī ideja ir laba, tad vēl jo labāk, bet ja ideja ir uzmācīga un uzmācas trakajam kurš paķēris šo, ideju savukārt uzmācas man, tad vairs nav labi. Bibliotekāram jāsaskaras ar visvisādām lietām un cilvēkiem, neko darīt, tāds darbs...

Nu tad nedaudz par šo darbu...

Viss aizgāja tādā skrējienā ka nav bijis pat laika atskatīties uz lielisko piektdienu Rīgā. 21.marts bija varen interesants un garš. Plānā bija pasākums Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, jaunā romāna un viena vecāka stāsta reģistrācija AKKA/LAA, romāna atvēršanas pasākums Zvaigzne ABC pasākumu zālē un ballīte ar draugiem par godu romāna iznākšanai.

 Kā pilnīgs blīkšķis pa pieri omulīgi sēžot klausoties Mārplu un pārlasot "Ideālo pasauli" – atskats, apraksts vai kā viņš tur jāraksta tak. Gads iet uz beigām, par aprakstu šad tad iedomājos, un, kā jau ierasts, tas tiek rakstīts pašās beigās. Tomēr šogad ar tām beigām tā ir, ka 31. dec. vispār nesanāks laika rakstīt, bet 30.dec tik no rīta puses. Sanāk, ka šogad rakstu 29. dec. vakarā, kad pabeigšu būs jau nakts.

Galu galā, par 95% pabeidzu naktī, bet laika trūkuma dēļ publicēju tikai 7.janvārī, sakrita visādas būšanas un nebūšanas uz galvas.

Principā kā prasti šis apraksts ir par rakstu gaitu pagājušajā gadā, bet tā kā tā ir nesaraujami, saistīta ar visu, ko citu tad pa kādam notikumam arī ne pa rakstīšanas līniju tiks piepīts klāt. Mēģinot atcerēties uzreiz nemaz tik daudz atmiņa neuzaust, bet kad paskatās fotogrāfijas no pagājušā gada un pāršķirsta vecos e-pastus tad uzpeld visvisādas lietas. Kas tik nav darīts un sadarīts pagājušajā gadā.

Izlēmu darīt otrādāk nekā parasti... Nu nevis likt atvadas sākumā un sasveicināšanos beigās, bet gan nepārlasīt iepriekšējo gadu pārskatus pirms rakstu jauno. Jo pārlasot iepriekšējos jaunais top pārāk līdzīgs vecajam – rodas zemiska vēlme kopīpeistot dažas vietas un tā tomēr negribas darīt. Pārlasīšu vecos beigās, lai noskaidrotu vai kaut kas svarīgs no atskatu veidošanas punktiem nav piemirsies...
Dažas fotogrāfijas no 2012.gada.

Tātad priecājos, ka šie burti spīd jūsu monitoros, iecepas acīs un apstaro smadzenes, rod atbalsi un atbalstu - nu ne jau uz ilgu laiku, bet lai vai kā – Esiet sveikti

/bilde by Bekons - sen, sen.../

Nez kāpēc ziemassvētku dziesmas vācu valodā izklausās pēc Hitlera runas tikai tādas nedaudz miermīlīgāk pasniegtas un ar meldiņu. Tā kā es vāciski nesaprotu tad Tannenbaum varētu tikpat labi nozīmēt jaunu nometni - Tannenbaumu. 

Tomēr tulkojot ar googli vairāk liekas pēc kaut kādas psihodelijas kā jau viss kas izlaizts caur ūberzetseri

Ak, baltie mēsli, ak eņģeļu caureja... Kādēļ gan ziema nevar būt tāda jauka un mierīga, pasnieg, pasnieg, piesalst, nu i labi, bet bez pārmērībām lūdzu... Nē, nevar... Obligāti ir vajadzīgs vējš un pārmērīgs daudzums sniega kas dažās minūtēs aizslauka ciet jebkuru pēdu un vēl uztaisa čupu virsū. Ir ceļš, nav ceļa... Es jau nesūdzētos ja varētu ielīst migā un sust ziemas miegā, krājumi savākti un viss, kurini krāsni, ēd kas savākts un kad kodolziema paliek nedaudz mierīgāka tad tik aizsoļo līdz veikalam pēc papildinājuma viskija krājumam - cik tad ilgi samogonu vien laksi. Diemžēl arī tā nevar... 

          Visur klaigā par pasaules galu. Vieni kliedz, ka tas nāk un tūlīt būs klāt, citi bļaustās, ka nekas tāds nebūs un lai arī netic, tomēr klaigā. 
         21.dec jau nu noteikti, nekas nenotiks, pasaule bojā neaizies. Pasaules gals nav vienas dienas pasākums kā to rāda apokaliptiskās filmās, pasaules gals ir lēns un mokošs, gan cilvēcei, gan pasaulei.