Izlēmu darīt otrādāk nekā parasti... Nu nevis likt atvadas sākumā un sasveicināšanos beigās, bet gan nepārlasīt iepriekšējo gadu pārskatus pirms rakstu jauno. Jo pārlasot iepriekšējos jaunais top pārāk līdzīgs vecajam – rodas zemiska vēlme kopīpeistot dažas vietas un tā tomēr negribas darīt. Pārlasīšu vecos beigās, lai noskaidrotu vai kaut kas svarīgs no atskatu veidošanas punktiem nav piemirsies...
Dažas fotogrāfijas no 2012.gada.
Tātad priecājos, ka šie burti spīd jūsu monitoros, iecepas acīs un apstaro smadzenes, rod atbalsi un atbalstu - nu ne jau uz ilgu laiku, bet lai vai kā – Esiet sveikti
Dažas fotogrāfijas no 2012.gada.
Tātad priecājos, ka šie burti spīd jūsu monitoros, iecepas acīs un apstaro smadzenes, rod atbalsi un atbalstu - nu ne jau uz ilgu laiku, bet lai vai kā – Esiet sveikti
Kā ikkatru gadu daļu no pēdējās dienas veltu darītā un paveiktā apkopošanai, lai saprastu, kāds ir bijis gads, ko tas nesis un ko atstājis. Ikkatrs gads ir labs, ja tā beigās esi pie tādas veselības un dzīvotspējas, ka vari kaut ko, vienalga ko pateikt, nu tātad gads bijis labs - veselība, lai vai kāda tomēr kustēt un domāt vēl ļauj. Tomēr neba no šī skatupunkta gribu atskatīties, kā ierasts iepriekšējos gados, arī šajā gadā mana atskata/pārskata vadmotīvs būs rakstniecība vai drīzāk rakstniecības mēģinājumi kas palēnām jau sāk atgādināt rakstniecību.
Jau pašā sākumā nevelkot kopā visu kas un kā varu teikt, ka gads rakstniecības ziņā bija gandrīz ideāls un arī citās jomās tomēr galu galā negāja slikti, šur tur pat visnotaļ labi.
Kā ierasts sākumā tīri statistiski cipari.
Pēc šiem cipariem sanāk, ka paveikts visai maz, tomēr to atsver daudz kas cits. Piecdesmit piesēdienos kopā savienots pusmiljons zīmju, tas ir mazāk nekā pēdējos gados. Strādāts pie divpadsmit darbiem, kaut kas pabeigts, kaut kas iesākts, šis tas īsāks, šis tas garāks, kaut kas velk uz literatūras pusi, un kaut kas nepavisam nav literatūra.
Janvārī tapa stāsts domāts kopkrājumam, bet beigu beigās uz kopkrājumu aizgāja cits darbs, janvārī, protams, atkal nedaudz piestrādāju pie savas vienpadsmit gadus rakstītās Ideālās pasaules. Februārī sāku arī darbu pie viena jauna romāna, par Latvijas PSR 2009. gadā, kurš tuvākā mēneša laikā, cerams, tiks pabeigts, lai varu paspēt ar to startēt kādā konkursā, uz kuru savas slinkošanas dēļ šogad iesniegšu tikai vienu darbu, nevis divus, kā biju iecerējis. Arī martā turpinājās darbs pie tā paša romāna. Pēc kāda ļoti inspirējoša sapņa es martā pieķēros arī pie darba, kurš saistīts ar Ideālo pasauli, bet tā darbība norisinās gadu vēlāk, 2047.gada vasarā. Arī aprīlī mani piemeklēja vīzija sapņa veidā un es ķēros pie preapokaliptiska darba pirmajām lapām. Darba sākums un ideja saglabāta nākamībai un kaut kad jau to turpināšu. Aprīlī turpināju darbu pie jau pieminētā romāna, bet bija arī citi darbi. Vēl viens darbs, kura iedvesmu guvu jau agrāk no sapņa tika sākts aprīlī, šeit varu pačukstēt darba ievirzi – Verķu mātes brāļa vai dēla ceļojums mājup un vēlāk uz somu zemēm, šis darbs ir pieminēts Verķumātes grāmatas beigās. Aprīlī arī pārstrādāju/piestrādāju pie VKKF projekta nākamās versijas. Maijā strādāju tikai pie konkursa romāna. Paralēli notika visai lieli būvdarbi, tika slimots un jūnijā mana rakstniecība apsīka. Jūnija mēnesī tapa tikai raksts Latvijas avīzei par kultūrpolitiku un jaunajiem autoriem. Jūlijs un augusts, bija pilnīgi tukši jo turpinājās būvdarbi un notika lielas pārmaiņas manā dzīvē. Septembrī piesēdu vienu reizīti, lai sāktu un gandrīz pabeigtu īso pastāstiņu par govīm, kuru lasīju Kurzemes prozas lasījumos. Oktobrī viena reize pie tā paša LPSR 2009 romāna. Novembrī pabeidzu pastāstu par govīm un nedaudz pastrādāju arī pie LPSR 2009. Decembrī visai nopietni pieķēros pie VKKF atbalstītā romāna „Bradātāji” rakstīšanas. Kādā inspirācijas mirklī uzmetu arī vienu „Ideālās pasaules” fragmentu. Decembra vidū situācija mainījās jo es beidzot uzzināju gaidāmā konkursa termiņu, izrādās, ka man visai ātri jāpabeidz LPSR 2009 romāns un intensīvi centos ķerties pie tā. Ar to intensīvumu sanāca kā sanāca, visi tie svētki, skriešanas u.t.t. neveicināja pamatīgu un sekmīgu darbu, bet jebkurā gadījumā palikusi ir kāda 1/3 kuru plānoju janvārī paspēt dabūt gatavu. Nu jā, pašās gada beigās top šis apskats. Bez visa jau minētā vēl jau ir dažādas idejas darbiem nākotnē, ka tik būtu spēks, laiks un iedvesma to visu dabūt kādreiz gatavu, lai gan visu jau nekad nepaspēt.
Kaut kas jau uzrakstīts ir, varēja gan būt vairāk, bet literatūras jomā notika arī daudz kas cits un tieši tādēļ šai jomā šis ir vislieliskākais gads pagaidām.
Janvārī iznāca mana pirmā grāmata „Verķumāte” par ko milzīgs prieks. Sakarā ar grāmatas iznākšanu bija arī intervijas Latvijas avīzē un Ventas balsī, arī Kurzemes TV bija ciemos manos laukos un sanāca tīri labs sižets. Piereģistrējos AKKA/LAA un cerams, ka no viņiem kādreiz ko saņemšu, vismaz tik daudz lai atmaksātos ar mūziku saistītā sodanauda ko 2008. gadā samaksāju viņiem :).
Februārī notika ļoti jauks „Verķumātes” atvēršanas svētku pasākums Ventspils Galvenajā bibliotēkā. Februāra vidū „Verķumāte” kopā ar autoru un autora mīļoto sievu devās uz zaļo salu, lai Dublinā prezentētu grāmatu Īrijas latviešiem. Jauki cilvēki, interesants brauciens un patīkami iespaidi.
Martā iedvesmas gūšanas nolūkos un vispārējas intereses vadīts paviesojos Civilās aizsardzības muzejā. Arī grāmatu svētki Ķīpsalā tika apmeklēti.
Aprīlī notika neliela „Verķumātes” prezentācija Pārventas bibliotēkā. Aprīlī arī sākās lielie būvdarbi kas paņēma lielāko daļu laika pavasarī/vasarā un piebremzēja rakstīšanu.
Maijā, „Latvju tekstu” pavasara numurā bija Bārbalas Simsones recenzija par „Verķumāti”, arī „Latvijas avīzē” bija recenzija, tikai jautājums, kurā mēnesī.
Jūnijā par spīti nejaukai slimībai kopā ar sievu devāmies ciemos uz Talsiem pie dievturiem, kuriem „Verķumāte” bija gauži iepatikusies.
Jūlijā „Latvijas avīzē” tika nodrukāts mans raksts par kultūrpolitiku un jaunajiem rakstniekiem. Jūlijā beidzot aizgāju no darba televīzijā, bet pirms aiziešanas, bibliotēkas uzdevumā tapa video klipiņš par izdevumiem ventiņu valodā. Ar dzejnieku Aivaru Eipuru uztaisījām nelielu ekskursiju pa Pilteni un Zlēkām.
Augustā viens no gada lielākajiem notikumiem - pēc astoņu gadu darba televīzijā to beidzot atstāju un ar 1.augustu sāku strādāt Ventspils Galvenajā bibliotēkā. Nekādu nakts un diennakts garuma maiņu, nekādu negaidītu par piecām stundām pagarinātu darba dienu, nekādu ilgstošu garlaikošanos no rīta bez darba pat piecu stundu garumā un vairs nekādas nezināšanas par to cik liela vai maza būs alga – nekā no tā bibliotēkā nav – stingrs darba laiks, stabils grafiks un cieta alga, bet pats galvenais tuvāk grāmatām, literatūrai un rakstniecības jomas procesiem Ventspilī. Vienīgais kas man patika televīzijā un varēja pietrūkt bibliotēkā bija tehniskais darbs - tomēr pat tā trūkumu jaunajā darbā neizjūtu jo manā pārziņā ir visai laba HD videokamera un nofilmētos materiālus varu samontēt digitālajā centrā. Augustā pilsētas svētkos arī es, tāpat kā citi Ventspils autori, kuriem šajā gadā iznākusi kāda grāmata, saņēmu no domes pārstāvja rokām dāvaniņu.
Septembrī sanāca piedalīties Kurzemes dzejas dienās Kuldīgā kopā ar ļoti jaukiem cilvēkiem, viens varen jestrs pasākums sanāca, tas prasītos pēc atsevišķa apraksta ko īstenībā vajadzēja jau laikus uzrakstīt. Kā video operators piedalījos dzejas autobusa braucienā pa Ventspili un kopā ar dzejniekiem izdzēru nevienu vien kafijas krūzi. Tiku pie iespaidīga papildinājuma savai bibliotēkai – pāršķiroju makulatūras kaudzi. Uz diennakti atdzima kūltūrintelktuālās bohēmas nams - Genocīds Nr.20 jo tajā notika Mefistocīds 2012 par godu Mefisto ciemos atbraukšanas reizei. Septembrī tika nosūtīti divi milzu konverti uz diviem konkursiem, VKKF projektu konkursu un Zvaigznes ABC romānu konkursu. Sāku darbu pie kaut kā, bet neteikšu pie kā, ar rakstniecību tas saistīts tikai galaprodukta nosaukuma pēc, jo pats radīšanas darbs nav rakstniecība, bet par to vairāk kad tas būs gatavs, nākamvasar cerams :). Septembrī kopā ar dzejnieku Andri Akmentiņu vadījām starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas gadskārtējās balvas sudraba tintnīca pasniegšanas ceremoniju.
Oktobrī tiku uzņemts kādā slepenā vietējo literātu biedrībā. Sāku bakstīties pa internetu mēģinot uztaisīt savu mājaslapu, izmēģināju dažādus online variantus. Kopā ar „Verķumāti” paviesojāmies Rīgā, Torņakalna bibliotēkā un ChaulaTV studijā. Arī Ventspils tehnikuma valsts svētku pasākumā nolasīju nedaudz anarhistisku runu un parādīju „Verķumātes” prezentācijas fragmentu.
Novembris atnesa ļoti iepriecinošu ziņu. Pēc jauka pasākuma Vārves bibliotēkā kur viesojos kopā ar „Verķumāti”, atgriežoties savā rakstīšanas ligzdā laukos, es saņēmu ziņu, ka mans VKKF projekts par romānu „Bradātāji” ir atbalstīts. Ar ceturto reizi tiku cauri, pagāja vairāk nekā gads, un rezultāts tika sasniegts, tas gan tikai pirmā posma rezultāts. Otrais posms – uzrakstīt romānu, trešais – izdot grāmatu. Notika arī divas literātu biedrības tikšanās un ļoti radoši tapa metināts skurstenis darbnīcai :). Pieteicos arī konkursam uz vietu „65.jauno un iesācēju autoru semināram”. Novembra beigās palaidu savu web lapu - www.valks.weebly.com
Decembrī nākamais priecīgais notikums – iznāca septiņu Ventspils autoru stāstu kopkrājums „Jūras iela”, starp citiem arī mans „Žogs” un Sētera „Substance”. Decembrī jau trešo reizi notika Kurzemes prozas lasījumi, kuros startēju arī es ar pastāstiņu par govīm. Decembris noslēdzās ar vēl vienu patīkamu ziņu – 103 autoru konkurencē starp 20 tiem kas ieguva vietu „65. jauno un iesācēju autoru seminārā” ir arī vārds – Jānis Valks. Nu tad no 21.-25. janvārim būšu iekšā literatūrā līdz ausīm.
Šajā uzskaitē noteikti kaut kas ir arī piemirsts, bet nav iespējams gada beigās visu atcerēties ņemot vērā to ka jau tas vien ko esmu atcerējies un uzrakstījis pārspēj visas cerības, kas tika, liktas uz šo gadu. Ja gads ir bijis tik perfekts tad grūti cerēt, ka nākamais varētu būt vēl labāks, bet es domāju, ka būs, katrā ziņā ļoti ceru, ka tā būs un arī ir dažās iestrādes un plāni, lai tā būtu.
Par nākotnes plāniem man publiski netīk klaigāt, bet vienu reizīti gada beigās un tā pieticīgi jau var.
Līdz janvāra beigām jādabū gatavs LPSR 2009 lai varētu to sūtīt uz konkursu. Janvārī viena nedēļa tiks veltīta jauno autoru semināram. Janvārī ar nepacietību un no visa spēka sažņaugtiem īkšķiem jāgaida atbilde no Zvaigzenas ABC romānu konkursa par manu fantasy/SciFi žanra romānu, nu kā ies tā ies, cerams, ka labi ies. Jāķeras atkal pie „Bradātājiem” kuri augustā jānodod VKKF, pēc tam jādara viss iespējamais, lai romāns pārtaptu par grāmatu, tad jau manīs kas no tā visa sanāks. Eksistē arī tāds darbs kā „Zivju gripa Šmitostā”, pastāv mutiska noruna ar izdevniecību, ka šis romāns sākot ar maiju tiks publicēts „Latvijas avīzē”, bet jūnijā iznāks grāmatā. Mutiska noruna ir mutiska noruna, man jau labāk patīk parakstīti papīri, bet jācer uz to labāko. Nu ja kaut kas iznāks, tad tas arī jāprezentē, jāuztaisa kāds pasākums, gan jau kaut kas jānovada, jāturpina un varbūt jāpabeidz vecie darbi, jāsāk jauni darbi. Jāstartē visos iespējamos konkursos u.t.t. ja vien ir vēlme ko darīt tad darba pietiks.
Vēl jau ir arī ar rakstniecību nesaistītie projekti, kas rakstniecību piebremzē pagaidām, lai dotu tai ceļu nākotnē. Pagājušajā vasarā uzbūvēju darbnīcu, nu tad nākamajā vasarā ir jānopērk tās galvenais iemītnieks ko īsumā saucu par zāģi, bet kas patiesībā ir – kombinētais piecoperāciju kokapstrādes darbagalds. Kad tas būs mājās tad laipni lūgti pasūtīt grāmatplauktus, galdiņus, lādes un citas koka padarīšanas. Arī ideja par būvniecības turpināšanu pastāv, šoreiz plānā ir ķerties pie mājas pārbūves.
Pārāk pļāpīgs esmu palicis un pats to jūtu, nepietiek ar to ka man ir šis ikgadējais apraksts un galerijas draugos, esmu arī uztaisījis mājaslapu un šņakarējos pa tviteri/tufteri. Šķiet, mani tomēr ir ķēris kāda „plaši pazīstama” un ne pārāk lietderīga dzejnieka sindroms. Es gan ceru, ka tas neizpaužas tik akūti nejaukā formā kā viņam un mani nesāks, piemēram, dzēst no savu paziņu loka tikai manu aktivitāšu dēļ, bet es jau arī vēl nesūtu savus darbus kā spamu visiem paziņām un domāju, ka to nedarīšu nekad. No otras puses dēļ tā paša sindroma paniski baidīties no draugu, paziņu informēšanas par savām gaitām arī šķiet muļķīgi.
Nu jā par minēto mājas lapu www.valks.weebly.com. Palaidu es to 30.novembrī un visu laiku cenšos atjaunot un papildināt informāciju, sanāk, nu kā sanāk, bet gan jau ar laiku būs normāli un kādreiz varbūt pat nāksies domāt par ko labāku. Kā jau zināms man ļoti patīk statistika un cipari tādēļ manai lapai ir piejūgts arī google analytics kas dod iespēju iebraukt ciparu un statistikas pasaulē jo dziļi. Statistika man ir kopš 30. novembra, tādēļ daži cipari par decembra mēnesi tiem kam interesē. Kam interesē? Godīgi sakot nezinu, bet man interesē un patīk tādēļ ļaušu par ciparu burvību papriecāties arī jums.
Kopējais apmeklētāju skaits mēneša laikā 181, unikālie apmeklētāji = 113, astoņas valstis, desmit pilsētas. Vēl jau tur ir baiss strēķis ar cipariem, bet tie, visdrīzāk nevienu izņemot, mani neinteresēs.
Nu ko, izskaņā pienācis laiks paldiesiem, un to ir gauži daudz... Man jāsaka paldies tik daudz cilvēkiem, ka noteikti, kādu piemirsīšu, bet ceru, ka piemirstie neapvainosies...
Tātad saku paldies:
Sievai Laurai par pacietību un mūzas cienīgu inspirāciju pēdējos mēnešos.
Mārtiņam Sēterim Adamsonam par pirmredaktora darbu - šis gads gan bija mierīgāks jo nebija neviena gatava romāna.
Eināram par atbalstu, sapratni un naktsmājām.
Lauku Avīzes izdevniecībai - īpaši Evai Mārtužai un Andorijam Dārziņam.
Mairai Asarei – Par padomiem projektam, par „Verķumātes” atvēršanu, par „Jūras ielu” un par visu citu.
Baibai Kalniņai un Kārlim Briedim – par iespēju „Verķumāti” aizvest uz Īriju.
Mārcim Mefisto Kalniņam – par alus un viskija vakariem Dublinā un Mefistocīdu 2012.
Post-apo komandai, viņi arī CA muzeja veidotāji – par iedvesmu „Bradātējiem” un jo īpaši paldies Olafam (tas kurš Vikings) par uzņemšanu muzejā un interesanto ekskursiju.
Igetai Gredzenai par iespēju „Verķumātei” viesoties Pārventas bibliotēkā.
Bārbalai Simsonei par „Verķumātes” recenziju „Latvju tekstos” un aicinājumam startēt Zvaigznes ABC konkursā.
Latvijas avīzes ļaudīm – Gatim Šļūkam par „Verķumātes” ilustrācijām, Lindai Kusiņai par interviju, Anitai Bormanei par piedāvājumu uzrakstīt rakstu.
Aivaram Eipuram par mūsu interesantajām tikšanās reizēm.
Ventspils bibliotēkas direktorei Astrai Pumpurai par lēmumu mani uzņemt bibliotēkas kolektīvā, kā arī visam kolektīvam par laipno uzņemšanu un mana darba labo novērtējumu, pavisam cits darba spars kad zini, ka tavu darbu novērtē.
Andrim Akmentiņam par mūsu kopā vadītajiem pasākumiem un interesantajām idejām.
Torņakalna bibliotēkai par jauko „Verķumātes” uzņemšanu.
Kristīnei Čeirānei par Rīgas pasākuma menedžmentu, interviju un raidījumu.
Pēterim Bekonam Kārkliņam par šizoīdo diskusiju.
Sandrai Picalcelmai par iespēju viesoties Vārves bibliotēkā.
VKKF par projekta atbalstīšanu un stipendiju.
Marlenai par to ka pirmā atnesa labo vēsti.
Mansardam par „Jūras ielas” izdošanu.
Slepenajai literātu biedrībai par uzņemšanu un interesantajām tikšanās reizēm.
Dacei Frīdenbergai par interesanto eksāmena darbu, kura tēma – Jāņa Valka daiļrades process. Bija interesanti piedalīties. Gaidīšu iespēju arī kandidēt uz maģistra darba subjektu. Dacei paldies arī par jauko uzņemšanu biedrības jaungada ballē.
Rakstnieku savienības žūrijai par pozitīvo lēmumu un iespēju nākamgad piedalīties seminārā.
Un paldies visiem citiem kas lasīja manus darbus, palīdzēja, turēja īkšķus, atbalstīja, kritizēja, atcerējās, piedomāja – Paldies jums.
Paldies arī tiem kas šo gargabalu izlasīja, cerams, ka tādi bija?! :)
Lai laimīgs jums visiem nākamais un visi pārējie gadi.
Jau pašā sākumā nevelkot kopā visu kas un kā varu teikt, ka gads rakstniecības ziņā bija gandrīz ideāls un arī citās jomās tomēr galu galā negāja slikti, šur tur pat visnotaļ labi.
Kā ierasts sākumā tīri statistiski cipari.
Pēc šiem cipariem sanāk, ka paveikts visai maz, tomēr to atsver daudz kas cits. Piecdesmit piesēdienos kopā savienots pusmiljons zīmju, tas ir mazāk nekā pēdējos gados. Strādāts pie divpadsmit darbiem, kaut kas pabeigts, kaut kas iesākts, šis tas īsāks, šis tas garāks, kaut kas velk uz literatūras pusi, un kaut kas nepavisam nav literatūra.
Janvārī tapa stāsts domāts kopkrājumam, bet beigu beigās uz kopkrājumu aizgāja cits darbs, janvārī, protams, atkal nedaudz piestrādāju pie savas vienpadsmit gadus rakstītās Ideālās pasaules. Februārī sāku arī darbu pie viena jauna romāna, par Latvijas PSR 2009. gadā, kurš tuvākā mēneša laikā, cerams, tiks pabeigts, lai varu paspēt ar to startēt kādā konkursā, uz kuru savas slinkošanas dēļ šogad iesniegšu tikai vienu darbu, nevis divus, kā biju iecerējis. Arī martā turpinājās darbs pie tā paša romāna. Pēc kāda ļoti inspirējoša sapņa es martā pieķēros arī pie darba, kurš saistīts ar Ideālo pasauli, bet tā darbība norisinās gadu vēlāk, 2047.gada vasarā. Arī aprīlī mani piemeklēja vīzija sapņa veidā un es ķēros pie preapokaliptiska darba pirmajām lapām. Darba sākums un ideja saglabāta nākamībai un kaut kad jau to turpināšu. Aprīlī turpināju darbu pie jau pieminētā romāna, bet bija arī citi darbi. Vēl viens darbs, kura iedvesmu guvu jau agrāk no sapņa tika sākts aprīlī, šeit varu pačukstēt darba ievirzi – Verķu mātes brāļa vai dēla ceļojums mājup un vēlāk uz somu zemēm, šis darbs ir pieminēts Verķumātes grāmatas beigās. Aprīlī arī pārstrādāju/piestrādāju pie VKKF projekta nākamās versijas. Maijā strādāju tikai pie konkursa romāna. Paralēli notika visai lieli būvdarbi, tika slimots un jūnijā mana rakstniecība apsīka. Jūnija mēnesī tapa tikai raksts Latvijas avīzei par kultūrpolitiku un jaunajiem autoriem. Jūlijs un augusts, bija pilnīgi tukši jo turpinājās būvdarbi un notika lielas pārmaiņas manā dzīvē. Septembrī piesēdu vienu reizīti, lai sāktu un gandrīz pabeigtu īso pastāstiņu par govīm, kuru lasīju Kurzemes prozas lasījumos. Oktobrī viena reize pie tā paša LPSR 2009 romāna. Novembrī pabeidzu pastāstu par govīm un nedaudz pastrādāju arī pie LPSR 2009. Decembrī visai nopietni pieķēros pie VKKF atbalstītā romāna „Bradātāji” rakstīšanas. Kādā inspirācijas mirklī uzmetu arī vienu „Ideālās pasaules” fragmentu. Decembra vidū situācija mainījās jo es beidzot uzzināju gaidāmā konkursa termiņu, izrādās, ka man visai ātri jāpabeidz LPSR 2009 romāns un intensīvi centos ķerties pie tā. Ar to intensīvumu sanāca kā sanāca, visi tie svētki, skriešanas u.t.t. neveicināja pamatīgu un sekmīgu darbu, bet jebkurā gadījumā palikusi ir kāda 1/3 kuru plānoju janvārī paspēt dabūt gatavu. Nu jā, pašās gada beigās top šis apskats. Bez visa jau minētā vēl jau ir dažādas idejas darbiem nākotnē, ka tik būtu spēks, laiks un iedvesma to visu dabūt kādreiz gatavu, lai gan visu jau nekad nepaspēt.
Kaut kas jau uzrakstīts ir, varēja gan būt vairāk, bet literatūras jomā notika arī daudz kas cits un tieši tādēļ šai jomā šis ir vislieliskākais gads pagaidām.
Janvārī iznāca mana pirmā grāmata „Verķumāte” par ko milzīgs prieks. Sakarā ar grāmatas iznākšanu bija arī intervijas Latvijas avīzē un Ventas balsī, arī Kurzemes TV bija ciemos manos laukos un sanāca tīri labs sižets. Piereģistrējos AKKA/LAA un cerams, ka no viņiem kādreiz ko saņemšu, vismaz tik daudz lai atmaksātos ar mūziku saistītā sodanauda ko 2008. gadā samaksāju viņiem :).
Februārī notika ļoti jauks „Verķumātes” atvēršanas svētku pasākums Ventspils Galvenajā bibliotēkā. Februāra vidū „Verķumāte” kopā ar autoru un autora mīļoto sievu devās uz zaļo salu, lai Dublinā prezentētu grāmatu Īrijas latviešiem. Jauki cilvēki, interesants brauciens un patīkami iespaidi.
Martā iedvesmas gūšanas nolūkos un vispārējas intereses vadīts paviesojos Civilās aizsardzības muzejā. Arī grāmatu svētki Ķīpsalā tika apmeklēti.
Aprīlī notika neliela „Verķumātes” prezentācija Pārventas bibliotēkā. Aprīlī arī sākās lielie būvdarbi kas paņēma lielāko daļu laika pavasarī/vasarā un piebremzēja rakstīšanu.
Maijā, „Latvju tekstu” pavasara numurā bija Bārbalas Simsones recenzija par „Verķumāti”, arī „Latvijas avīzē” bija recenzija, tikai jautājums, kurā mēnesī.
Jūnijā par spīti nejaukai slimībai kopā ar sievu devāmies ciemos uz Talsiem pie dievturiem, kuriem „Verķumāte” bija gauži iepatikusies.
Jūlijā „Latvijas avīzē” tika nodrukāts mans raksts par kultūrpolitiku un jaunajiem rakstniekiem. Jūlijā beidzot aizgāju no darba televīzijā, bet pirms aiziešanas, bibliotēkas uzdevumā tapa video klipiņš par izdevumiem ventiņu valodā. Ar dzejnieku Aivaru Eipuru uztaisījām nelielu ekskursiju pa Pilteni un Zlēkām.
Augustā viens no gada lielākajiem notikumiem - pēc astoņu gadu darba televīzijā to beidzot atstāju un ar 1.augustu sāku strādāt Ventspils Galvenajā bibliotēkā. Nekādu nakts un diennakts garuma maiņu, nekādu negaidītu par piecām stundām pagarinātu darba dienu, nekādu ilgstošu garlaikošanos no rīta bez darba pat piecu stundu garumā un vairs nekādas nezināšanas par to cik liela vai maza būs alga – nekā no tā bibliotēkā nav – stingrs darba laiks, stabils grafiks un cieta alga, bet pats galvenais tuvāk grāmatām, literatūrai un rakstniecības jomas procesiem Ventspilī. Vienīgais kas man patika televīzijā un varēja pietrūkt bibliotēkā bija tehniskais darbs - tomēr pat tā trūkumu jaunajā darbā neizjūtu jo manā pārziņā ir visai laba HD videokamera un nofilmētos materiālus varu samontēt digitālajā centrā. Augustā pilsētas svētkos arī es, tāpat kā citi Ventspils autori, kuriem šajā gadā iznākusi kāda grāmata, saņēmu no domes pārstāvja rokām dāvaniņu.
Septembrī sanāca piedalīties Kurzemes dzejas dienās Kuldīgā kopā ar ļoti jaukiem cilvēkiem, viens varen jestrs pasākums sanāca, tas prasītos pēc atsevišķa apraksta ko īstenībā vajadzēja jau laikus uzrakstīt. Kā video operators piedalījos dzejas autobusa braucienā pa Ventspili un kopā ar dzejniekiem izdzēru nevienu vien kafijas krūzi. Tiku pie iespaidīga papildinājuma savai bibliotēkai – pāršķiroju makulatūras kaudzi. Uz diennakti atdzima kūltūrintelktuālās bohēmas nams - Genocīds Nr.20 jo tajā notika Mefistocīds 2012 par godu Mefisto ciemos atbraukšanas reizei. Septembrī tika nosūtīti divi milzu konverti uz diviem konkursiem, VKKF projektu konkursu un Zvaigznes ABC romānu konkursu. Sāku darbu pie kaut kā, bet neteikšu pie kā, ar rakstniecību tas saistīts tikai galaprodukta nosaukuma pēc, jo pats radīšanas darbs nav rakstniecība, bet par to vairāk kad tas būs gatavs, nākamvasar cerams :). Septembrī kopā ar dzejnieku Andri Akmentiņu vadījām starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas gadskārtējās balvas sudraba tintnīca pasniegšanas ceremoniju.
Oktobrī tiku uzņemts kādā slepenā vietējo literātu biedrībā. Sāku bakstīties pa internetu mēģinot uztaisīt savu mājaslapu, izmēģināju dažādus online variantus. Kopā ar „Verķumāti” paviesojāmies Rīgā, Torņakalna bibliotēkā un ChaulaTV studijā. Arī Ventspils tehnikuma valsts svētku pasākumā nolasīju nedaudz anarhistisku runu un parādīju „Verķumātes” prezentācijas fragmentu.
Novembris atnesa ļoti iepriecinošu ziņu. Pēc jauka pasākuma Vārves bibliotēkā kur viesojos kopā ar „Verķumāti”, atgriežoties savā rakstīšanas ligzdā laukos, es saņēmu ziņu, ka mans VKKF projekts par romānu „Bradātāji” ir atbalstīts. Ar ceturto reizi tiku cauri, pagāja vairāk nekā gads, un rezultāts tika sasniegts, tas gan tikai pirmā posma rezultāts. Otrais posms – uzrakstīt romānu, trešais – izdot grāmatu. Notika arī divas literātu biedrības tikšanās un ļoti radoši tapa metināts skurstenis darbnīcai :). Pieteicos arī konkursam uz vietu „65.jauno un iesācēju autoru semināram”. Novembra beigās palaidu savu web lapu - www.valks.weebly.com
Decembrī nākamais priecīgais notikums – iznāca septiņu Ventspils autoru stāstu kopkrājums „Jūras iela”, starp citiem arī mans „Žogs” un Sētera „Substance”. Decembrī jau trešo reizi notika Kurzemes prozas lasījumi, kuros startēju arī es ar pastāstiņu par govīm. Decembris noslēdzās ar vēl vienu patīkamu ziņu – 103 autoru konkurencē starp 20 tiem kas ieguva vietu „65. jauno un iesācēju autoru seminārā” ir arī vārds – Jānis Valks. Nu tad no 21.-25. janvārim būšu iekšā literatūrā līdz ausīm.
Šajā uzskaitē noteikti kaut kas ir arī piemirsts, bet nav iespējams gada beigās visu atcerēties ņemot vērā to ka jau tas vien ko esmu atcerējies un uzrakstījis pārspēj visas cerības, kas tika, liktas uz šo gadu. Ja gads ir bijis tik perfekts tad grūti cerēt, ka nākamais varētu būt vēl labāks, bet es domāju, ka būs, katrā ziņā ļoti ceru, ka tā būs un arī ir dažās iestrādes un plāni, lai tā būtu.
Par nākotnes plāniem man publiski netīk klaigāt, bet vienu reizīti gada beigās un tā pieticīgi jau var.
Līdz janvāra beigām jādabū gatavs LPSR 2009 lai varētu to sūtīt uz konkursu. Janvārī viena nedēļa tiks veltīta jauno autoru semināram. Janvārī ar nepacietību un no visa spēka sažņaugtiem īkšķiem jāgaida atbilde no Zvaigzenas ABC romānu konkursa par manu fantasy/SciFi žanra romānu, nu kā ies tā ies, cerams, ka labi ies. Jāķeras atkal pie „Bradātājiem” kuri augustā jānodod VKKF, pēc tam jādara viss iespējamais, lai romāns pārtaptu par grāmatu, tad jau manīs kas no tā visa sanāks. Eksistē arī tāds darbs kā „Zivju gripa Šmitostā”, pastāv mutiska noruna ar izdevniecību, ka šis romāns sākot ar maiju tiks publicēts „Latvijas avīzē”, bet jūnijā iznāks grāmatā. Mutiska noruna ir mutiska noruna, man jau labāk patīk parakstīti papīri, bet jācer uz to labāko. Nu ja kaut kas iznāks, tad tas arī jāprezentē, jāuztaisa kāds pasākums, gan jau kaut kas jānovada, jāturpina un varbūt jāpabeidz vecie darbi, jāsāk jauni darbi. Jāstartē visos iespējamos konkursos u.t.t. ja vien ir vēlme ko darīt tad darba pietiks.
Vēl jau ir arī ar rakstniecību nesaistītie projekti, kas rakstniecību piebremzē pagaidām, lai dotu tai ceļu nākotnē. Pagājušajā vasarā uzbūvēju darbnīcu, nu tad nākamajā vasarā ir jānopērk tās galvenais iemītnieks ko īsumā saucu par zāģi, bet kas patiesībā ir – kombinētais piecoperāciju kokapstrādes darbagalds. Kad tas būs mājās tad laipni lūgti pasūtīt grāmatplauktus, galdiņus, lādes un citas koka padarīšanas. Arī ideja par būvniecības turpināšanu pastāv, šoreiz plānā ir ķerties pie mājas pārbūves.
Pārāk pļāpīgs esmu palicis un pats to jūtu, nepietiek ar to ka man ir šis ikgadējais apraksts un galerijas draugos, esmu arī uztaisījis mājaslapu un šņakarējos pa tviteri/tufteri. Šķiet, mani tomēr ir ķēris kāda „plaši pazīstama” un ne pārāk lietderīga dzejnieka sindroms. Es gan ceru, ka tas neizpaužas tik akūti nejaukā formā kā viņam un mani nesāks, piemēram, dzēst no savu paziņu loka tikai manu aktivitāšu dēļ, bet es jau arī vēl nesūtu savus darbus kā spamu visiem paziņām un domāju, ka to nedarīšu nekad. No otras puses dēļ tā paša sindroma paniski baidīties no draugu, paziņu informēšanas par savām gaitām arī šķiet muļķīgi.
Nu jā par minēto mājas lapu www.valks.weebly.com. Palaidu es to 30.novembrī un visu laiku cenšos atjaunot un papildināt informāciju, sanāk, nu kā sanāk, bet gan jau ar laiku būs normāli un kādreiz varbūt pat nāksies domāt par ko labāku. Kā jau zināms man ļoti patīk statistika un cipari tādēļ manai lapai ir piejūgts arī google analytics kas dod iespēju iebraukt ciparu un statistikas pasaulē jo dziļi. Statistika man ir kopš 30. novembra, tādēļ daži cipari par decembra mēnesi tiem kam interesē. Kam interesē? Godīgi sakot nezinu, bet man interesē un patīk tādēļ ļaušu par ciparu burvību papriecāties arī jums.
Kopējais apmeklētāju skaits mēneša laikā 181, unikālie apmeklētāji = 113, astoņas valstis, desmit pilsētas. Vēl jau tur ir baiss strēķis ar cipariem, bet tie, visdrīzāk nevienu izņemot, mani neinteresēs.
Nu ko, izskaņā pienācis laiks paldiesiem, un to ir gauži daudz... Man jāsaka paldies tik daudz cilvēkiem, ka noteikti, kādu piemirsīšu, bet ceru, ka piemirstie neapvainosies...
Tātad saku paldies:
Sievai Laurai par pacietību un mūzas cienīgu inspirāciju pēdējos mēnešos.
Mārtiņam Sēterim Adamsonam par pirmredaktora darbu - šis gads gan bija mierīgāks jo nebija neviena gatava romāna.
Eināram par atbalstu, sapratni un naktsmājām.
Lauku Avīzes izdevniecībai - īpaši Evai Mārtužai un Andorijam Dārziņam.
Mairai Asarei – Par padomiem projektam, par „Verķumātes” atvēršanu, par „Jūras ielu” un par visu citu.
Baibai Kalniņai un Kārlim Briedim – par iespēju „Verķumāti” aizvest uz Īriju.
Mārcim Mefisto Kalniņam – par alus un viskija vakariem Dublinā un Mefistocīdu 2012.
Post-apo komandai, viņi arī CA muzeja veidotāji – par iedvesmu „Bradātējiem” un jo īpaši paldies Olafam (tas kurš Vikings) par uzņemšanu muzejā un interesanto ekskursiju.
Igetai Gredzenai par iespēju „Verķumātei” viesoties Pārventas bibliotēkā.
Bārbalai Simsonei par „Verķumātes” recenziju „Latvju tekstos” un aicinājumam startēt Zvaigznes ABC konkursā.
Latvijas avīzes ļaudīm – Gatim Šļūkam par „Verķumātes” ilustrācijām, Lindai Kusiņai par interviju, Anitai Bormanei par piedāvājumu uzrakstīt rakstu.
Aivaram Eipuram par mūsu interesantajām tikšanās reizēm.
Ventspils bibliotēkas direktorei Astrai Pumpurai par lēmumu mani uzņemt bibliotēkas kolektīvā, kā arī visam kolektīvam par laipno uzņemšanu un mana darba labo novērtējumu, pavisam cits darba spars kad zini, ka tavu darbu novērtē.
Andrim Akmentiņam par mūsu kopā vadītajiem pasākumiem un interesantajām idejām.
Torņakalna bibliotēkai par jauko „Verķumātes” uzņemšanu.
Kristīnei Čeirānei par Rīgas pasākuma menedžmentu, interviju un raidījumu.
Pēterim Bekonam Kārkliņam par šizoīdo diskusiju.
Sandrai Picalcelmai par iespēju viesoties Vārves bibliotēkā.
VKKF par projekta atbalstīšanu un stipendiju.
Marlenai par to ka pirmā atnesa labo vēsti.
Mansardam par „Jūras ielas” izdošanu.
Slepenajai literātu biedrībai par uzņemšanu un interesantajām tikšanās reizēm.
Dacei Frīdenbergai par interesanto eksāmena darbu, kura tēma – Jāņa Valka daiļrades process. Bija interesanti piedalīties. Gaidīšu iespēju arī kandidēt uz maģistra darba subjektu. Dacei paldies arī par jauko uzņemšanu biedrības jaungada ballē.
Rakstnieku savienības žūrijai par pozitīvo lēmumu un iespēju nākamgad piedalīties seminārā.
Un paldies visiem citiem kas lasīja manus darbus, palīdzēja, turēja īkšķus, atbalstīja, kritizēja, atcerējās, piedomāja – Paldies jums.
Paldies arī tiem kas šo gargabalu izlasīja, cerams, ka tādi bija?! :)
Lai laimīgs jums visiem nākamais un visi pārējie gadi.
