Foto no festivāla "Prozas lasījumi 2014" Gads negaidīti iet uz beigām un tikpat negaidīti decembrī mūsu ziemeļzemē ir iestājusies ziema, abi šie negaidītie pasākumi mazina optimismu, lai neteiktu, ka padziļina depresiju.
Īsumā 2014.gads ir bijis.... hmmm grūti raksturojams, vismaz īsumā... vienīgais ko tā ātri var pateikt par šo gadu ir... tas ir bijis... nenoliedzami, bijis ir un pagājis ar, paldies par to Herņejam, Muhamedam, Džā un visiem pārējiem.
Īsumā 2014.gads ir bijis.... hmmm grūti raksturojams, vismaz īsumā... vienīgais ko tā ātri var pateikt par šo gadu ir... tas ir bijis... nenoliedzami, bijis ir un pagājis ar, paldies par to Herņejam, Muhamedam, Džā un visiem pārējiem.
Tā kā šis tomēr kā ierasts ir ar literārās darbības jomu saistīts gada apskats/atskats tad neiedziļināšos un visdrīzāk nepieminēšu visas tās fona problēmas, kuras zināmā mērā ir bremzējušas jelkādas rakstniecības izpausmes šajā gadā un arī iedragājušas šo to manā uzskatu un vērtību skalā. Notikumu ziņā gads ir bijis ļoti bagāts, savukārt literārās jaunrades ziņā tāda nulle, kāda nav bijusi jau kopš kāda 2006. vai 2007. gada. Ērtākais jau, protams, to visu norakstīt uz literāro impotenci un radošo krīzi, bet es to saucu par slinkumu, lai gan esmu sapratis, ka aiz tā stāv vēl šis tas... iedvesma no sadzīves problēmām rodas reti un mūzas ziepēs nedzīvo.
Tomēr, tomēr... es kā īstens vidējais latvietis sāku ar problēmām un nepatīkamo, bet 2014.gads taču bija ekselents gads, lielisks, notikumiem un panākumiem bagāts, gaužos par to ka nekas nav radies no jauna, taču iepriekš rakstītais ir aizgājis visnotaļ labi. Patiesību sakot nebūtu par ko vaidēt, jāsaka, ka esmu paņēmis tādu pagarāku akadēmisko atvaļinājumu bez akadēmiska darba un turklāt evolucionējis arī citās sfērās. Jo ja es nerakstu tas nenozīmē, ka sēžu blenžot uz puķainu tapešu rakstu meklējot desmit atšķirības un vienkārši nerakstu. Nē, tā vietā esmu attīstījis un uzlabojis savu galdniekdarbnīcu un visai aktīvi uzdarbojies tur, tapuši dažnedažādi koka darbi un pa kādam lielākam prōdžektam.
Nu tad pēc kārtas cauri gadam, pašam interesanti visu apkopot, lai gan visus sīkumus atcerēties pagrūti. Diemžēl man tik tīkamās un ierastās statistikas nebūs, zīmju skaits pārāk nenozīmīgs, lai es būtu ņēmies ar uzskaitīšanu, katrā ziņā tviterī esmu ierakstījis vairāk nekā stāstos un romānos. Bija jau šāda tāda darbība, „Ideālajā pasaulē” pierakstīju pāris lapas, pašam liekas un arī Einarr saka, ka labas lapas, bet tas arī viss. Labi, gads pēc kārtas...
Janvāris.
Saņēmu ļoti smuko vāku manam romānam „Rakstu vācēja ceļš” no izdevniecības Zvaigzne ABC, un ar lielu nepacietību gaidīju romāna iznākšanu.
Nosūtīju Zvaigznei ABC uz stāstu konkursu vienu darbu.
Turpināju „Lauku Avīzes” izdevniecībā aktīvi interesēties par romāna „Zivju gripa Šmitostā” izdošanu un saņēmu ziņu par kārtējo pārcelšanu, šoreiz no februāra uz maiju. Neesmu skaitījis cik reizes, izdošana tika pārcelta, bet laika ziņā šis nogrieznis stiepās vairāk nekā gada garumā.
23.janvārī piedalījos „Lauku Avīzes” izdevniecības rīkotajā „Lata romāna” autoru un izdevēju sanākšanas pasākumā.
Februāris
Nu pats galvenais notikums februārī un visā 2014.gadā neapstrīdami ir romāna „Rakstu vācēja ceļš” iznākšana. Autoreksemplārus saņēmu grāmatu svētkos Ķīpsalā kas notika pašā marta sākumā. Lieliskas emocijas un prieks turēt rokās savu pirmo, cietos vākos iesieto, grāmatu. Ekselenti, lieliski, nepārspējami. Pirmā cietajos vākos vienmēr būs pirmā cietajos vākos...
Padarbojos piejūras literārā izdevuma „Vārds” komandā kā mājas lapas veidotājs. Darbs nesaprotami bremzīgs un ne manas vainas dēļ, ja strādāju, tad strādāju, bet ne jau tik nekonkrēti un nesaprotami. Kaut ko jau uztapināju, tad pārtaisīju, tad palaidu gaisā un tad piespiedu kārtā klusēju, ka palaists gaisā. Nu dīvaini, dīvaini, kaut kādu naudu jau saņēmu, bet galu galā mani no šī projekta atskaitīja, lai gan man mājas lapas uzturēšana patika, bet nu neko, ceru, ka „Vārds” kaut kad no mani ko nopublicēs vēl.
Ne gluži sakarā ar rakstniecību, bet radoša padarīšana jau beigās tā ir – iegādājos savu pirmo spoguļkameru un vēlāk, jau vasarā, arī izgāju foto kursus... sapratu, ka kameru vajadzēja pirkt pēc kursiem.
Pastāstiņš par govīm tika publicēts laikrakstā „Ventspils novadnieks”.
Marts.
Pati feinākā marta diena... 21.marts. Sākumā tikšanās iekš LNB, vēl vecajās telpās Tērbatas ielā. Tikos kā bibliotekārs ar bibliotekāriem un varbūt arī kāds apmeklētājs no malas bija ieklīdis. Intervija LTV jo vakarpusē tak nozīmīgs notikums. Pati tikšanās bija ļoti jauka un man pašam interesanta. Iztaujātājas un sarunas pavediena ritinātājas lomā Liega Piešiņa. Tikšanās skatāma arī video formātā manā youtube kanālā.
Savukārt tajā pašā dienā fantāzijas romāna „Rakstu vācēja ceļš” atvēršana izdevniecības ZvaigzneABC telpās Valdemāra ielā. Biju parūpējies par video fonu ar fragmentu lasījumiem, savukārt draugi parūpējās par muzikālo fonu, bet citi draugi par apmeklētāju pulku. Pēcāk varens „afterpārtijs” un nākamajā vakarā vēl Apocalyptica koncerts.
Jau mēneša sākumā sāka parādīties pirmās atsauksmes un apskati par Rakstu vācēju.
Meilu apmaiņa ar žurnālu Latvju teksti par stāsta EMP publicēšanu. Rediģētās versijas akceptēšana.
Intervija vietējam laikrakstam „Ventas balss” par romānu „Rakstu vācēja ceļš”.
Pēdējā mirklī nosūtīju Zvaigznei ABC uz stāstu konkursu vēl vienu darbu.
Ar izdevniecību ZvaigzneABC izrunāju arī romāna „Bradātāji” tālāko ceļu, bet kā jau nojaušams, pārāk daudz vēl izdarījis neesmu. Ceļš varētu būt interesants ja vien es savāktos un sāktu strādāt.
Aprīlis.
Turpināju komunikāciju ar „Lauku Avīzes” izdevniecību par romāna „Zivju gripa Šmitostā” iznākšanu. Romāna makets gatavs, kā iecienīts neilgi pirms romāna iznākšanas saņēmu arī beidzot līgumu parakstīšanai un pdf failu ievērtēšanai.
Nez kādā sakarā ar romānu „Rakstu vācēja ceļš” trāpīju balsošanā par kultūras notikumiem iekš 100g kultūras. Protams, neko nedabūju, nav jau latvju „augstā” literatūra, bet pats trāpīšanas fakts kā tāds bija varen interesants.
Latvju tekstu numurā iedrukāja manu stāstu „EMP” ar ko iepriekšējā gada nogalē piedalījos festivālā „Prozas lasījumi”. Liels prieks un paldies Latvju tekstiem par iespējām paviesoties arī šajās prestižajās lapaspusēs.
Iekš vietējā laikraksta Ventas Balss bija publicētas nelielas manas pārdomas par jokiem un humoru.
Ventspils bibliotēkā tika prezentēts mans romāns „Rakstu vācēja ceļš”, atvēršana pašu mājās un neliels āfterpārtijs...
Maijs
Piedalījos LFFB ikgadējā konferencē LatCon ar nelielu sarunu par fantāzijas literatūru un savu romānu „Rakstu vācēja ceļš”.
Beidzot... BEIDZOT! Iznāca mans romāns „Zivju gripa Šmitostā”... ekselenti... trešā grāmata...
Atvērām šo grāmatu Ventspilī... pasākums bija... savādāks, bet ne slikts, lai gan šādi tādi iebildumi man varētu rasties, bet ko nu vairs. Toties āfterpārtijs bija pamatīgs... Patiešām pamatīgs, ar daudzu „Latvijas literatūras glābšanas un popularizēšanas biedrības” biedru dalību. Ieradās arī citi draugi, bija patiešām feini, lai gan laiciņš nelutināja, maija beigu aukstums... brrr... paskarbi...
Saņēmu feino ziņu, ka mans stāsts „EMP” ir konkursa ceļā ticis iekš otrās Latvijas fantāzijas un fantastikas autoru stāstu izlases. Nu super, jāgaida kad iznāks. Es gan vairāk cerēju, ka aizies otrs gabals, bet arī par šo prieks...
Kopā ar dzejnieci Daci Frīdenbergu paviesojos Ventspils 5.vidusskolā, kur tikāmies ar skolēniem, pastāstījām par literāro jaunradi un mīlestību pret rakstīto vārdu.
Saņēmu dažas atsauksmes par romānu „Zivju gripa Šmitostā” žēl gan ka kopumā atsauksmes ir ievērojami mazāk nekā par Rakstu vācēju. Tomēr prieks, ka starp šīm atsauksmēm ir arī tik ievērojams Latvijas grāmatu blogu vārds kā Spīgana Spektore :). Lai gan izdevniecība katram romānam sava, noformējums cits, u.t.t. tomēr autors tak viens un tas pats, un objektīvi būtu lasīt viena autora darbus, lai kādā izdevniecībā tie iznāktu nevis šķirot pēc šādas kategorijas...
Jau maijā saņēmu uzaicinājumu decembrī piedalīties festivālā „Prozas lasījumi”, lieliski.
Jūnijs/jūlijs
Izskatās, ka šajos mēnešos nenotika pilnīgi nekas, vismaz e-pasts un mājas lapa klusē. Paspēju gan iziet foto kursus un krietni pastrādāt savā galdniekdarbnīcā.
Ō atradu vienu notikumu. 19.jūlijā Rucavā 3X3 nometnē tika uzvesta luga, radīta pēc manas Verķumātes motīviem, nu vismaz izmantojot dažus tēlus un ideoloģiski pamatojoties uz šo darbu.
Pieķēros arī nedaudz romānam „Bradātāji”, izstrādāju šo to no jaunās sižeta līnijas un padziļinātajiem raksturiem.
Augusts.
Augustā, Ventspils pilsētas svētkos saņēmu atzinību par gada laikā iznākušajām grāmatām. Tāpat arī šajos svētkos iejutos rakstu vācēja tēlā un nolasīju dažus fragmentus no romāna. Par šo iespēju jāsaka paldies rakstniekam Gundaram Ignatam, kurš nevarēja ierasties uz svētkiem un viņa vietā bibliotēka izlīdzējās ar pašu resursiem, t.i., mani.
Īsi pēc svētkiem, tajā pašā sestdienas vakarā un naktī uzzināju daudz kā jauna kas smagi iedragāja manu ticību tam uz ko ilgu laiku biju paļāvies un izsita pamatu zem kājām tā ka vēl tagad liekas šūpojos bez fundamenta un gaidu kad kritīšu.
Mēneša beigās bija vienreizēja iespēja atkal iejusties Rakstu vācēja tēlā un piedalīties Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāšanas nedēļā, novadu dienu ietvaros. Pirms tam piestrādāju pie video fona izveides un pavazājos apkārt pa gaismas pili vecajā kuroniešu mūka paltrakā.
Bija prieks saņemt no Zvaigznes procentus no pārdotajiem Rakstu vācēja eksemplāriem, sajutos gandrīz kā rakstnieks.
Septembris.
Tikšanās ar lasītājiem, vai kā nu to nosaukt kad tikšanās ir, bet lasītāji nav neko lasījuši no satiekamā autora. Dorbes muzejā pirmās pamatskolas devītā klase tobrīd vēl neko par manu daiļradi nezināja, varbūt pēc tam, kāds arī ko izlasīja. Savukārt Jūrkalnes bibliotēkā jau labāk, tikai žēl ka pamaz cilvēku ieradās, tomēr bija jauki apmeklēt kādu no novada gaismas pilīm.
Saņēmu otrā fantāzijas un fantastikas autoru kopkrājuma maketu. Pārlasīju savu stāstu pēc redakcijas un neatradu kam piesieties, jauki, ka viņš tur ir un gaidu iznākam grāmatu.
Beidzot palaidu gaisā savu galdniekdarbnīcas lapu www.kokavalks.weebly.com
Oktobris.
Saņēmu un painteresējos iekš AKKA/LAA par mistiskiem 5€ nonākušiem manā kontā. Izrādās tas ir par publisko izpildījumu 2013.gada otrajā pusgadā. Lai kāda arī būtu summa tomēr pozitīvi, ka kas tamlīdzīgs pastāv un notiek, citu gadu, cerams, būs vairāk.
Paviesojos Ventspils novada Piltenes bibliotēkā. Jau vairāk ļaužu, interesanti un patīkami.
Tiku pie visnotaļ prestiža dokumenta – Zvaigzne ABC autora kartes, feini, feini...
Iekš Ventspils Galvenās bibliotēkas Bērnu bibliotēkas projekta ietvaros tikos ar skolēniem.
Novembris.
Bija tas prieks un gods vēl vienu reizi apmeklēt kādu no Ventspils bibliotēkām, šoreiz Popes. Patīkams pārsteigums bija ieinteresēto lasītāju pulciņš no kuriem lielākā daļa bija lasījuši kādu no manām grāmatām.
Tradicionāli novembra beigās piedalījos Kurzemes prozas lasījumos, Ventspilī, Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā.
Saņēmu uzaicinājumu piedalīties kādā, noteikti, jaukā un interesantā pasākumā, bet tas jau 2015. gadā, pēc pāris nedēļām janvārī.
Vienā ruma vakarā manā rakstniekistabā kopā ar Einarr un Kikī apspriedām iespējamos sižetiskos risinājumus romānam „Bradātāji”, tālāk gan nekas neaizgāja, bet nešaubos, ka aizies, jāaiziet, variantu nav.
Decembris.
Piedalījos festivālā „Prozas lasījumi”, prieks un gods atkal būt vienam no šī prestižā literatūras notikuma dalībniekiem.
Pirmspēdējā šī gada vakarā ķēros pie gada apskata/atskata rakstīšanas „Ciema trakā manifests 2014”... notikumiem bagāts un rakstījumiem nabadzīgs gads.
###
Gadam cauri iziets, gan jau kaut kas ir piemirsies un palaists garām, bet viss uzmeklētais un atcerētais sastāda lielisku notikumu virkni.
Uz beigu galu pienācis laiks pateicībām.
Milzīgs paldies visu Latvju F&F autoru „mammai” un aizgādnei Bārbalai Simsonei par „Rakstu vācēja ceļa” ceļu caur izdevniecību un visu pārējo atbalstu, interesi par „Bradātājiem”.
Paldies, redaktoram Aldim Vēveram par lielisko darbu rakstu vācēja slīpēšanā un pucēšanā.
Māksliniekam Artūram Bērziņam par lielisko grāmatas vāku.
Visiem tiem man nezināmajiem izdevniecības ZvaigzneABC un tipogrāfijas darbiniekiem, kuri pielika roku, lai romāns „Rakstu vācēja ceļš” tik baudāmā veidolā nonāktu caur grāmatnīcu un bibliotēku plauktiem līdz lasītāju rokām un sirdīm.
Brālēnam Ansim par muzikālo nodrošinājumu romāna atvēršanas svētkos.
Sēterim un Eināram par to ka viņu viedais padoms ir vienmēr man blakus, darbu pirmredakcijas un padomi, arī par muzikālo fonu rakstu vācēja atvēršanā.
Liegai Piešiņai par rakstu vācēja pieminēšanu Latvijas radio un LNB pasākuma vadīšanu.
Lauku Avīzes izdevniecības kolektīvam par darbu pie romāna „Zivju gripa Šmitostā” iznākšanas.
Gatim Šļūkam par Zivju gripas ilustrācijām.
Sandrai un Evai no „Vārda” komandas, par kopīgo darbu, gāja jau kā gāja un vairs jau komandā neesmu tomēr kaut kas padarīts jau tika.
Marlenai no „Ventspils novadnieka” par vienu mazo publikāciju.
LFFB par uzaicinājumu piedalīties LatCon 2014.
Latvijas literatūras glābšanas un popularizēšanas biedrībai par jautrajiem pasākumiem un atbalstu.
Andrim Akmentiņam par romāna „Zivju gripa Šmitostā” atvēršanas vadīšanu.
Ventspils bibliotēkas vadībai par lēmumu iekļaut mani „Grāmatu svētku” programmā kā uzaicināto autoru.
Ventspils 5.vidusskolas direktorei par uzaicinājumu paviesoties un parunāt ar skolēniem.
Visiem tiem grāmatu apskatniekiem, kuri šajā gadā izlasīja kādu no manām grāmatām un izteicās savos blogos.
Inesei Aidei no rakstnieka Herberta Dorbes memoriālā muzeja par uzaicinājumu tikties ar skolēniem muzejā.
Sandrai Picalcelmai par mana vārda ierakstīšanu projektā un iespēju paviesoties novada bibliotēkās.
Kristīnei Rendeniecei par iespēju projekta ietvaros paviesoties Ventspils bērnu bibliotēkā.
Kurzemes prozas lasījumu rīkotājiem par šo pasākumu jau piekto reizi.
Festivāla „Prozas lasījumi” organizatoriem par uzaicinājumu un iespēju piedalīties.
AKKA/LAA par publiskā izpildījuma un patapinājuma administrēšanu.
Paldies arī visiem tiem kurus esmu šai sarakstā piemirsis, tas nav tālab ka kāds būtu mazāk svarīgs, bet gan tālabad ka saraksts ir gana garš un mana atmiņa pārāk mazietilpīga, lai no tās aizmāršīgajām dzīlēm izvilktu visu. Laikam jau beidzot jāsaņemas un kādi nebūt pieraksti jāveic arī pāris reizes gada laikā, lai nonākot līdz gada beigām pēc iespējas mazāk, kas tiktu aizmirsts un atskata rakstīšana neaizņemtu pusotru vakaru. Tā nu tas ir, sāku es 30.dec, bet turpināju un pabeidzu šo gabalu jau 2.janvārī. Lai cik maz arī būtu uzrakstīts pagājušajā gadā tomēr apraksti kļūst arvien garāki. Ja vēl būtu kas uzrakstīts tad vispār ne gala, ne malas neredzētu.
Paldies arī tam pacietīgajam lasītājam, kurš izlasīja visu šo savārstījumu (negribas gan ticēt, ka kāds uz to bija spējīgs).
Principā jau gadu mija skaitās lielo apņemšanos un vareno plānu kaldināšanas laiks, šai jomā būšu pieticīgs. Galvenais piebeigt romānu, kurš jau labi sen kā ir jāpārstrādā un nebūtu slikti iesākt arī ko jaunu, paralēli turpinot kaut ko no vecā un mūžīgā.
Novēlu sev, ģimenei, draugiem un visiem tiem kuri tika cauri atskatam līdz šai vietai – Lai 2015.gads labāks par 2014.gadu, interesantāks (pozitīvā nozīmē) u.t.t. Sev vēl novēlēšu, lai šis gads būtu ne tikai notikumu ziņā bagāts, bet arī rakstu darbi top no jauna. Cik tad var izstiepties uz veciem darbiem, tā jau tas ir smagi ieildzis.
Nu tad visi turās un lai veicas, priecājieties arī par to ka nekas tamlīdzīgs jums veselu gadu nebūs jālasa, atgriezīšos ar nākamo ciema trakā manifestu +/- pēc gada. Bet gada laikā nevaru garantēt, ka neparēgošos šur un tur.
Packulciema trakais
Jānis Valks (Walx)
Tomēr, tomēr... es kā īstens vidējais latvietis sāku ar problēmām un nepatīkamo, bet 2014.gads taču bija ekselents gads, lielisks, notikumiem un panākumiem bagāts, gaužos par to ka nekas nav radies no jauna, taču iepriekš rakstītais ir aizgājis visnotaļ labi. Patiesību sakot nebūtu par ko vaidēt, jāsaka, ka esmu paņēmis tādu pagarāku akadēmisko atvaļinājumu bez akadēmiska darba un turklāt evolucionējis arī citās sfērās. Jo ja es nerakstu tas nenozīmē, ka sēžu blenžot uz puķainu tapešu rakstu meklējot desmit atšķirības un vienkārši nerakstu. Nē, tā vietā esmu attīstījis un uzlabojis savu galdniekdarbnīcu un visai aktīvi uzdarbojies tur, tapuši dažnedažādi koka darbi un pa kādam lielākam prōdžektam.
Nu tad pēc kārtas cauri gadam, pašam interesanti visu apkopot, lai gan visus sīkumus atcerēties pagrūti. Diemžēl man tik tīkamās un ierastās statistikas nebūs, zīmju skaits pārāk nenozīmīgs, lai es būtu ņēmies ar uzskaitīšanu, katrā ziņā tviterī esmu ierakstījis vairāk nekā stāstos un romānos. Bija jau šāda tāda darbība, „Ideālajā pasaulē” pierakstīju pāris lapas, pašam liekas un arī Einarr saka, ka labas lapas, bet tas arī viss. Labi, gads pēc kārtas...
Janvāris.
Saņēmu ļoti smuko vāku manam romānam „Rakstu vācēja ceļš” no izdevniecības Zvaigzne ABC, un ar lielu nepacietību gaidīju romāna iznākšanu.
Nosūtīju Zvaigznei ABC uz stāstu konkursu vienu darbu.
Turpināju „Lauku Avīzes” izdevniecībā aktīvi interesēties par romāna „Zivju gripa Šmitostā” izdošanu un saņēmu ziņu par kārtējo pārcelšanu, šoreiz no februāra uz maiju. Neesmu skaitījis cik reizes, izdošana tika pārcelta, bet laika ziņā šis nogrieznis stiepās vairāk nekā gada garumā.
23.janvārī piedalījos „Lauku Avīzes” izdevniecības rīkotajā „Lata romāna” autoru un izdevēju sanākšanas pasākumā.
Februāris
Nu pats galvenais notikums februārī un visā 2014.gadā neapstrīdami ir romāna „Rakstu vācēja ceļš” iznākšana. Autoreksemplārus saņēmu grāmatu svētkos Ķīpsalā kas notika pašā marta sākumā. Lieliskas emocijas un prieks turēt rokās savu pirmo, cietos vākos iesieto, grāmatu. Ekselenti, lieliski, nepārspējami. Pirmā cietajos vākos vienmēr būs pirmā cietajos vākos...
Padarbojos piejūras literārā izdevuma „Vārds” komandā kā mājas lapas veidotājs. Darbs nesaprotami bremzīgs un ne manas vainas dēļ, ja strādāju, tad strādāju, bet ne jau tik nekonkrēti un nesaprotami. Kaut ko jau uztapināju, tad pārtaisīju, tad palaidu gaisā un tad piespiedu kārtā klusēju, ka palaists gaisā. Nu dīvaini, dīvaini, kaut kādu naudu jau saņēmu, bet galu galā mani no šī projekta atskaitīja, lai gan man mājas lapas uzturēšana patika, bet nu neko, ceru, ka „Vārds” kaut kad no mani ko nopublicēs vēl.
Ne gluži sakarā ar rakstniecību, bet radoša padarīšana jau beigās tā ir – iegādājos savu pirmo spoguļkameru un vēlāk, jau vasarā, arī izgāju foto kursus... sapratu, ka kameru vajadzēja pirkt pēc kursiem.
Pastāstiņš par govīm tika publicēts laikrakstā „Ventspils novadnieks”.
Marts.
Pati feinākā marta diena... 21.marts. Sākumā tikšanās iekš LNB, vēl vecajās telpās Tērbatas ielā. Tikos kā bibliotekārs ar bibliotekāriem un varbūt arī kāds apmeklētājs no malas bija ieklīdis. Intervija LTV jo vakarpusē tak nozīmīgs notikums. Pati tikšanās bija ļoti jauka un man pašam interesanta. Iztaujātājas un sarunas pavediena ritinātājas lomā Liega Piešiņa. Tikšanās skatāma arī video formātā manā youtube kanālā.
Savukārt tajā pašā dienā fantāzijas romāna „Rakstu vācēja ceļš” atvēršana izdevniecības ZvaigzneABC telpās Valdemāra ielā. Biju parūpējies par video fonu ar fragmentu lasījumiem, savukārt draugi parūpējās par muzikālo fonu, bet citi draugi par apmeklētāju pulku. Pēcāk varens „afterpārtijs” un nākamajā vakarā vēl Apocalyptica koncerts.
Jau mēneša sākumā sāka parādīties pirmās atsauksmes un apskati par Rakstu vācēju.
Meilu apmaiņa ar žurnālu Latvju teksti par stāsta EMP publicēšanu. Rediģētās versijas akceptēšana.
Intervija vietējam laikrakstam „Ventas balss” par romānu „Rakstu vācēja ceļš”.
Pēdējā mirklī nosūtīju Zvaigznei ABC uz stāstu konkursu vēl vienu darbu.
Ar izdevniecību ZvaigzneABC izrunāju arī romāna „Bradātāji” tālāko ceļu, bet kā jau nojaušams, pārāk daudz vēl izdarījis neesmu. Ceļš varētu būt interesants ja vien es savāktos un sāktu strādāt.
Aprīlis.
Turpināju komunikāciju ar „Lauku Avīzes” izdevniecību par romāna „Zivju gripa Šmitostā” iznākšanu. Romāna makets gatavs, kā iecienīts neilgi pirms romāna iznākšanas saņēmu arī beidzot līgumu parakstīšanai un pdf failu ievērtēšanai.
Nez kādā sakarā ar romānu „Rakstu vācēja ceļš” trāpīju balsošanā par kultūras notikumiem iekš 100g kultūras. Protams, neko nedabūju, nav jau latvju „augstā” literatūra, bet pats trāpīšanas fakts kā tāds bija varen interesants.
Latvju tekstu numurā iedrukāja manu stāstu „EMP” ar ko iepriekšējā gada nogalē piedalījos festivālā „Prozas lasījumi”. Liels prieks un paldies Latvju tekstiem par iespējām paviesoties arī šajās prestižajās lapaspusēs.
Iekš vietējā laikraksta Ventas Balss bija publicētas nelielas manas pārdomas par jokiem un humoru.
Ventspils bibliotēkā tika prezentēts mans romāns „Rakstu vācēja ceļš”, atvēršana pašu mājās un neliels āfterpārtijs...
Maijs
Piedalījos LFFB ikgadējā konferencē LatCon ar nelielu sarunu par fantāzijas literatūru un savu romānu „Rakstu vācēja ceļš”.
Beidzot... BEIDZOT! Iznāca mans romāns „Zivju gripa Šmitostā”... ekselenti... trešā grāmata...
Atvērām šo grāmatu Ventspilī... pasākums bija... savādāks, bet ne slikts, lai gan šādi tādi iebildumi man varētu rasties, bet ko nu vairs. Toties āfterpārtijs bija pamatīgs... Patiešām pamatīgs, ar daudzu „Latvijas literatūras glābšanas un popularizēšanas biedrības” biedru dalību. Ieradās arī citi draugi, bija patiešām feini, lai gan laiciņš nelutināja, maija beigu aukstums... brrr... paskarbi...
Saņēmu feino ziņu, ka mans stāsts „EMP” ir konkursa ceļā ticis iekš otrās Latvijas fantāzijas un fantastikas autoru stāstu izlases. Nu super, jāgaida kad iznāks. Es gan vairāk cerēju, ka aizies otrs gabals, bet arī par šo prieks...
Kopā ar dzejnieci Daci Frīdenbergu paviesojos Ventspils 5.vidusskolā, kur tikāmies ar skolēniem, pastāstījām par literāro jaunradi un mīlestību pret rakstīto vārdu.
Saņēmu dažas atsauksmes par romānu „Zivju gripa Šmitostā” žēl gan ka kopumā atsauksmes ir ievērojami mazāk nekā par Rakstu vācēju. Tomēr prieks, ka starp šīm atsauksmēm ir arī tik ievērojams Latvijas grāmatu blogu vārds kā Spīgana Spektore :). Lai gan izdevniecība katram romānam sava, noformējums cits, u.t.t. tomēr autors tak viens un tas pats, un objektīvi būtu lasīt viena autora darbus, lai kādā izdevniecībā tie iznāktu nevis šķirot pēc šādas kategorijas...
Jau maijā saņēmu uzaicinājumu decembrī piedalīties festivālā „Prozas lasījumi”, lieliski.
Jūnijs/jūlijs
Izskatās, ka šajos mēnešos nenotika pilnīgi nekas, vismaz e-pasts un mājas lapa klusē. Paspēju gan iziet foto kursus un krietni pastrādāt savā galdniekdarbnīcā.
Ō atradu vienu notikumu. 19.jūlijā Rucavā 3X3 nometnē tika uzvesta luga, radīta pēc manas Verķumātes motīviem, nu vismaz izmantojot dažus tēlus un ideoloģiski pamatojoties uz šo darbu.
Pieķēros arī nedaudz romānam „Bradātāji”, izstrādāju šo to no jaunās sižeta līnijas un padziļinātajiem raksturiem.
Augusts.
Augustā, Ventspils pilsētas svētkos saņēmu atzinību par gada laikā iznākušajām grāmatām. Tāpat arī šajos svētkos iejutos rakstu vācēja tēlā un nolasīju dažus fragmentus no romāna. Par šo iespēju jāsaka paldies rakstniekam Gundaram Ignatam, kurš nevarēja ierasties uz svētkiem un viņa vietā bibliotēka izlīdzējās ar pašu resursiem, t.i., mani.
Īsi pēc svētkiem, tajā pašā sestdienas vakarā un naktī uzzināju daudz kā jauna kas smagi iedragāja manu ticību tam uz ko ilgu laiku biju paļāvies un izsita pamatu zem kājām tā ka vēl tagad liekas šūpojos bez fundamenta un gaidu kad kritīšu.
Mēneša beigās bija vienreizēja iespēja atkal iejusties Rakstu vācēja tēlā un piedalīties Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāšanas nedēļā, novadu dienu ietvaros. Pirms tam piestrādāju pie video fona izveides un pavazājos apkārt pa gaismas pili vecajā kuroniešu mūka paltrakā.
Bija prieks saņemt no Zvaigznes procentus no pārdotajiem Rakstu vācēja eksemplāriem, sajutos gandrīz kā rakstnieks.
Septembris.
Tikšanās ar lasītājiem, vai kā nu to nosaukt kad tikšanās ir, bet lasītāji nav neko lasījuši no satiekamā autora. Dorbes muzejā pirmās pamatskolas devītā klase tobrīd vēl neko par manu daiļradi nezināja, varbūt pēc tam, kāds arī ko izlasīja. Savukārt Jūrkalnes bibliotēkā jau labāk, tikai žēl ka pamaz cilvēku ieradās, tomēr bija jauki apmeklēt kādu no novada gaismas pilīm.
Saņēmu otrā fantāzijas un fantastikas autoru kopkrājuma maketu. Pārlasīju savu stāstu pēc redakcijas un neatradu kam piesieties, jauki, ka viņš tur ir un gaidu iznākam grāmatu.
Beidzot palaidu gaisā savu galdniekdarbnīcas lapu www.kokavalks.weebly.com
Oktobris.
Saņēmu un painteresējos iekš AKKA/LAA par mistiskiem 5€ nonākušiem manā kontā. Izrādās tas ir par publisko izpildījumu 2013.gada otrajā pusgadā. Lai kāda arī būtu summa tomēr pozitīvi, ka kas tamlīdzīgs pastāv un notiek, citu gadu, cerams, būs vairāk.
Paviesojos Ventspils novada Piltenes bibliotēkā. Jau vairāk ļaužu, interesanti un patīkami.
Tiku pie visnotaļ prestiža dokumenta – Zvaigzne ABC autora kartes, feini, feini...
Iekš Ventspils Galvenās bibliotēkas Bērnu bibliotēkas projekta ietvaros tikos ar skolēniem.
Novembris.
Bija tas prieks un gods vēl vienu reizi apmeklēt kādu no Ventspils bibliotēkām, šoreiz Popes. Patīkams pārsteigums bija ieinteresēto lasītāju pulciņš no kuriem lielākā daļa bija lasījuši kādu no manām grāmatām.
Tradicionāli novembra beigās piedalījos Kurzemes prozas lasījumos, Ventspilī, Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā.
Saņēmu uzaicinājumu piedalīties kādā, noteikti, jaukā un interesantā pasākumā, bet tas jau 2015. gadā, pēc pāris nedēļām janvārī.
Vienā ruma vakarā manā rakstniekistabā kopā ar Einarr un Kikī apspriedām iespējamos sižetiskos risinājumus romānam „Bradātāji”, tālāk gan nekas neaizgāja, bet nešaubos, ka aizies, jāaiziet, variantu nav.
Decembris.
Piedalījos festivālā „Prozas lasījumi”, prieks un gods atkal būt vienam no šī prestižā literatūras notikuma dalībniekiem.
Pirmspēdējā šī gada vakarā ķēros pie gada apskata/atskata rakstīšanas „Ciema trakā manifests 2014”... notikumiem bagāts un rakstījumiem nabadzīgs gads.
###
Gadam cauri iziets, gan jau kaut kas ir piemirsies un palaists garām, bet viss uzmeklētais un atcerētais sastāda lielisku notikumu virkni.
Uz beigu galu pienācis laiks pateicībām.
Milzīgs paldies visu Latvju F&F autoru „mammai” un aizgādnei Bārbalai Simsonei par „Rakstu vācēja ceļa” ceļu caur izdevniecību un visu pārējo atbalstu, interesi par „Bradātājiem”.
Paldies, redaktoram Aldim Vēveram par lielisko darbu rakstu vācēja slīpēšanā un pucēšanā.
Māksliniekam Artūram Bērziņam par lielisko grāmatas vāku.
Visiem tiem man nezināmajiem izdevniecības ZvaigzneABC un tipogrāfijas darbiniekiem, kuri pielika roku, lai romāns „Rakstu vācēja ceļš” tik baudāmā veidolā nonāktu caur grāmatnīcu un bibliotēku plauktiem līdz lasītāju rokām un sirdīm.
Brālēnam Ansim par muzikālo nodrošinājumu romāna atvēršanas svētkos.
Sēterim un Eināram par to ka viņu viedais padoms ir vienmēr man blakus, darbu pirmredakcijas un padomi, arī par muzikālo fonu rakstu vācēja atvēršanā.
Liegai Piešiņai par rakstu vācēja pieminēšanu Latvijas radio un LNB pasākuma vadīšanu.
Lauku Avīzes izdevniecības kolektīvam par darbu pie romāna „Zivju gripa Šmitostā” iznākšanas.
Gatim Šļūkam par Zivju gripas ilustrācijām.
Sandrai un Evai no „Vārda” komandas, par kopīgo darbu, gāja jau kā gāja un vairs jau komandā neesmu tomēr kaut kas padarīts jau tika.
Marlenai no „Ventspils novadnieka” par vienu mazo publikāciju.
LFFB par uzaicinājumu piedalīties LatCon 2014.
Latvijas literatūras glābšanas un popularizēšanas biedrībai par jautrajiem pasākumiem un atbalstu.
Andrim Akmentiņam par romāna „Zivju gripa Šmitostā” atvēršanas vadīšanu.
Ventspils bibliotēkas vadībai par lēmumu iekļaut mani „Grāmatu svētku” programmā kā uzaicināto autoru.
Ventspils 5.vidusskolas direktorei par uzaicinājumu paviesoties un parunāt ar skolēniem.
Visiem tiem grāmatu apskatniekiem, kuri šajā gadā izlasīja kādu no manām grāmatām un izteicās savos blogos.
Inesei Aidei no rakstnieka Herberta Dorbes memoriālā muzeja par uzaicinājumu tikties ar skolēniem muzejā.
Sandrai Picalcelmai par mana vārda ierakstīšanu projektā un iespēju paviesoties novada bibliotēkās.
Kristīnei Rendeniecei par iespēju projekta ietvaros paviesoties Ventspils bērnu bibliotēkā.
Kurzemes prozas lasījumu rīkotājiem par šo pasākumu jau piekto reizi.
Festivāla „Prozas lasījumi” organizatoriem par uzaicinājumu un iespēju piedalīties.
AKKA/LAA par publiskā izpildījuma un patapinājuma administrēšanu.
Paldies arī visiem tiem kurus esmu šai sarakstā piemirsis, tas nav tālab ka kāds būtu mazāk svarīgs, bet gan tālabad ka saraksts ir gana garš un mana atmiņa pārāk mazietilpīga, lai no tās aizmāršīgajām dzīlēm izvilktu visu. Laikam jau beidzot jāsaņemas un kādi nebūt pieraksti jāveic arī pāris reizes gada laikā, lai nonākot līdz gada beigām pēc iespējas mazāk, kas tiktu aizmirsts un atskata rakstīšana neaizņemtu pusotru vakaru. Tā nu tas ir, sāku es 30.dec, bet turpināju un pabeidzu šo gabalu jau 2.janvārī. Lai cik maz arī būtu uzrakstīts pagājušajā gadā tomēr apraksti kļūst arvien garāki. Ja vēl būtu kas uzrakstīts tad vispār ne gala, ne malas neredzētu.
Paldies arī tam pacietīgajam lasītājam, kurš izlasīja visu šo savārstījumu (negribas gan ticēt, ka kāds uz to bija spējīgs).
Principā jau gadu mija skaitās lielo apņemšanos un vareno plānu kaldināšanas laiks, šai jomā būšu pieticīgs. Galvenais piebeigt romānu, kurš jau labi sen kā ir jāpārstrādā un nebūtu slikti iesākt arī ko jaunu, paralēli turpinot kaut ko no vecā un mūžīgā.
Novēlu sev, ģimenei, draugiem un visiem tiem kuri tika cauri atskatam līdz šai vietai – Lai 2015.gads labāks par 2014.gadu, interesantāks (pozitīvā nozīmē) u.t.t. Sev vēl novēlēšu, lai šis gads būtu ne tikai notikumu ziņā bagāts, bet arī rakstu darbi top no jauna. Cik tad var izstiepties uz veciem darbiem, tā jau tas ir smagi ieildzis.
Nu tad visi turās un lai veicas, priecājieties arī par to ka nekas tamlīdzīgs jums veselu gadu nebūs jālasa, atgriezīšos ar nākamo ciema trakā manifestu +/- pēc gada. Bet gada laikā nevaru garantēt, ka neparēgošos šur un tur.
Packulciema trakais
Jānis Valks (Walx)
