Kā pilnīgs blīkšķis pa pieri omulīgi sēžot klausoties Mārplu un pārlasot "Ideālo pasauli" – atskats, apraksts vai kā viņš tur jāraksta tak. Gads iet uz beigām, par aprakstu šad tad iedomājos, un, kā jau ierasts, tas tiek rakstīts pašās beigās. Tomēr šogad ar tām beigām tā ir, ka 31. dec. vispār nesanāks laika rakstīt, bet 30.dec tik no rīta puses. Sanāk, ka šogad rakstu 29. dec. vakarā, kad pabeigšu būs jau nakts.
Galu galā, par 95% pabeidzu naktī, bet laika trūkuma dēļ publicēju tikai 7.janvārī, sakrita visādas būšanas un nebūšanas uz galvas.
Principā kā prasti šis apraksts ir par rakstu gaitu pagājušajā gadā, bet tā kā tā ir nesaraujami, saistīta ar visu, ko citu tad pa kādam notikumam arī ne pa rakstīšanas līniju tiks piepīts klāt. Mēģinot atcerēties uzreiz nemaz tik daudz atmiņa neuzaust, bet kad paskatās fotogrāfijas no pagājušā gada un pāršķirsta vecos e-pastus tad uzpeld visvisādas lietas. Kas tik nav darīts un sadarīts pagājušajā gadā.
Galu galā, par 95% pabeidzu naktī, bet laika trūkuma dēļ publicēju tikai 7.janvārī, sakrita visādas būšanas un nebūšanas uz galvas.
Principā kā prasti šis apraksts ir par rakstu gaitu pagājušajā gadā, bet tā kā tā ir nesaraujami, saistīta ar visu, ko citu tad pa kādam notikumam arī ne pa rakstīšanas līniju tiks piepīts klāt. Mēģinot atcerēties uzreiz nemaz tik daudz atmiņa neuzaust, bet kad paskatās fotogrāfijas no pagājušā gada un pāršķirsta vecos e-pastus tad uzpeld visvisādas lietas. Kas tik nav darīts un sadarīts pagājušajā gadā.
Pa mēnešiem -
Janvāris
Janvāra pašā sākumā ar milzu prieku un pārsteigumu uzzināju, ka mans romāns ZvaigznesABC konkursā ir dabūjis 1.vietu savā grupā. Galvenā balva, grāmatas izdošana un citi prieki. Brīdi iepriekš biju konkursā izcīnījis iespēju piedalīties jauno un iesācēju autoru seminārā. Janvāra otrā pusē nedēļu nodzīvoju Rīgā apmeklēdams semināru un tikdams pie romāna „Bradātāji” sākuma fragmentu ķidāšanas no literārās vides viedo senseju, guru un druīdu puses – Inga Žolude, Kristīne Ulberga un Osvalds Zebris neatstāja gāzmasku uz gāzmaskas un maldīgās ilūzijas par manu ģenialitāti. Izķidāja darbu un sajutos apstarots, svētīts, blesīts vai kā viņu tur, tas viss bija visnotaļ vērtīgi.
Tajā nedēļā arī parakstīju līgumu ar ZvaigzneABC izdevniecību par mana fantasy romāna „Rakstu vācēja ceļš” izdošanu. Arī pati Rīgas dzīve bija visnotaļ super. Dzīvoju pie augstajā priestera Eināra uz Matīsa ielas, seno laiku auras apdvestajā „Ideālās pasaules” rajonā un neviens vakars nepagāja bez tāda vai savādāka dzēriena. Bijām viesos pie bradātājiem Vikinga un Latvja, iepazīstot unikālu dzīvokli un tajā esošos eksponātus. Forša nedēļa.
Rakstu druvā janvārī cītīgi strādāju pie romāna „Latvijas PSR 2009” un kā atminos to arī pabeidzu, lai atdotu pirmredaktoram.
Februāris
Februārī nosapņoju „EMP” vadlīnijas, kuras arī piefiksēju, bet pārējā laikā drukāju „Bradātājus” par kuriem iepriekšējā gada nogalē saņēmu radošo stipendiju no VKKF. Ko vēl darīju Februārī? Šobrīd vairs neatminu...
Marts.
Martā pabeidzu un aizsūtīju „EMP” uz vienu stāstu konkursu, kurā laikam jau nepaveicās, jo nekādu atsauksmju nav. Pārējā laikā „Bradātāji”. Tikos ar izdevniecības Zvaigzne ABC redaktoru Aldi Vēveru, ar kuru sākām darbu pie romāna „Rakstu vēcēja ceļš” apstrādes, interesants darbs dažu stundu garumā dienā pēc Sabaton koncerta Melnajā piektdienā. Šķiet piecus gadus nebiju bijis uz koncertu Melnajā piektdienā un ceru, ka mana intensīvā minerālūdens trekterēšana nebija pārāk aizdomīga. Par spīti iepriekšējās nakts piedzīvojumiem darbs kopā ar savas jomas profesionāli bija ļoti interesants. Šajā dienā arī noslēdzu līgumu par darbagalda uzražošanu un piegādi.
Aprīlis
Aprīlī intensīvi turpinājās darbs pie „Bradātājiem” un uzrakstīju arī ko attāli līdzīgu recenzijai par J.Joņeva grāmatu „Jelgava 94”. Aprīlī arī tradicionālais Darbam slava pasākums pie smēdes un visbeidzot viens pamatīgs pasākums. Pēc ārsta ieteikuma biju pierakstījies uz deguna starpsienas operāciju, tas bij traki, bet par to šeit nav ko stāstīt, viss lasāms te.
Maijs
Maijs pagāja totāli slimojot, ne gluži slimojot, bet gan atejot no operācijas, sākumā par rakstīšanu nebij pat ko domāt, bet beigās arī maijā labi pastrādāju pie „Bradātājiem”. Aprīlī šādu tādu iemeslu dēļ sāku savu politisko karjeru, iestājos partijā un kandidēju pašvaldību vēlēšanās, negāja labi par viesiem 100%, domē kā deputāts neesmu, bet gāja gana interesanti un esmu domē kā viens no Vides komisijas.
Jūnijs
Jūnijs. Tas pats UE romāns uz priekšu vien. Beidzot arī kāda publikācija, jūnija beigās vai jūlija sākumā mans stāsts „Artis klusē, Alise klusē” tika nopublicēts literārajā izdevumā „Vārds”. Tas, starp citu, ir viens no „Ideālās pasaules” stāstiem tātad var teikt, ka jau 12 gadus rakstītā „Ideālā pasaule” ir pavisam nedaudz pabāzusi degunu ārā no manas siltās un sargājošās azotes. Interesanti cik gan ilgs laiks vēl paies līdz viņa tiks ārā gozēties visā savā sāpīgajā kailumā.
Jūlijs
Turpinās UE romāna otrās daļas rakstīšana, pirmā jau pie pirmredaktora Sētera. Notika viens patīkams pasākums – 200km velobrauciens ar brālēnu pa Kurzemi. Šis velobrauciens bija kā eksperiments – vai varu nobraukt 200km dažās dienās un kā pēctam jūtos. Tāds eksperiments bija vajadzīgs jo vēlējos doties ar velo uz festu „Klang„ 200km no Ventspils. Secināju, ka ar velo aizbraukt varu, tomēr nebraukšu, bet festu apmeklēju. Ehhh gāja visādi, romantiska paranoja, bet ne šeit tam vieta.
Augusts
Augustā tika pabeigts un apstrādāts romāns „Bradātāji”, otro daļu steidza saregulēt mans otrs pirmredaktors Einārs. Protams, „Bradātāji” vēl ne tuvu nav tik gatavi, cik tiem būtu jābūt, bet nu tas ir darbs nākotnei, tajā brīdī viņus vajadzēja tieši tik gatavus un tādi tie tapa.
Ventspils pilsētas svētkos kopā ar citiem autoriem saņēmu nelielu dāvaniņu par dalību kopkrājumā „Jūras iela”. Augustā beidzot piegādāja ilgi gaidīto kokapstrādes darbagaldu un nu vēl vairāk bija jādala laiks starp rakstīšanu un darbnīcu. Viss atvaļinājums pagāja darbnīcā. Aizsūtīju pēdējo romāna „Zivju gripa Šmitostā” finālversiju uz Lauku Avīzes izdevniecību, lai varētu sākties redaktores un mākslinieka darbs. Augusta beigās mēģināju noorganizēt Ventspils slepenās literātu biedrības pikniku savā dārzā, noorganizēt jau noorganizēju, bet nekas liels nesanāca, atbrauca tikai viens rakstnieks un rasola bļodu nācās izēst pašam. Cerams nākamgad veiksies labāk un man tomēr būs tas prieks un gods savā dārzā uzņemt dažus draugus literātus.
Septembris
Septembrī „Bradātājus” aizsūtīju uz konkursu un atskaitījos stipendijas devējiem VKKF par padarīto darbu. Šeit arī pārtraucu rakstīt. Biju izpumpējies, bez spēka, pēcdzemdību depresija, „Bradātāji” bija dzimuši un nebija nekādas vēlmes kādu brīdi turpināt. Paņēmu ieilgušu radošo atvaļinājumu, kaut kas nedaudz jau tapa, bet nekas piefiksēšanas vērts. Apmeklēju beidzot un atkal ZvaigznesABC redaktoru -pastrādājām pie romāna redakcijas. Darbs dažu iemeslu dēļ bija ļoti aizkavējies, sākotnēja saruna bija, ka romānam jāiznāk septembrī, bet mēs tikai septembrī atsākām strādāt. Nolēmām, ka Rīgā braukšana ir lieka un darbu turpināsim elektroniski.
Oktobris
Oktobrī sākās kopīgais elektroniskais darbs pie romāna „Rakstu vācēja ceļš”. Pirmspēdējā oktobra dienā saņēmu atpakaļ romāna „Ziju gripa Šmitostā” manuskriptu papildināšanai un sakārtošanai. Radās man visādi ēēēē... par šo redakciju, bet neba tagad tos sludināšu. Oktobrī notika lokālapokalipse pie smēdes, kurā apvienojās „Ziemas Āmurs V” un „Mefistocīds 2013”. Ateju uzcēlu, ateju vējš apgāza...
Novembris
Novembrī aizsūtīju savu darbu uz Kurzemes prozas lasījumu konkursu. Saņēmu uzaicinājumu piedalīties festivālā Prozas lasījumi. Turklāt divus uzaicinājumus. Nolēmu, ka šoreiz kārtējais Lata romānu konkurss iztiks bez manas dalības, pārāk daudz sīko darbu un neliels panīkums, lai ķertos pie kā lielāka, turklāt negribēju neko sasteigt, man sasteigšana pārāk labi sanāk. Pašās mēneša beigās Kurzemes prozas lasījumos lasīju garāka darba sākuma fragmentu par Verķu mātes dēlu. Rezultāti labi, es gan vairāk cerēju uz žurnāla „Latvju teksti” abonementu. Saņēmu laikraksta Ventas balss balvu un stāsta publicēšana portālā , kā arī vienu no divām galvenajām balvām – iespēju piedalīties Festivālā Prozas lasījumi - bet man jau divas šādas vietas bija, trīs manam trauslajam ego būtu par daudz un es saņemto balvu nodevu tālāk Dāmai kuras stāstiņš par kodējiem simtlatniekiem man patika, ceru gan ka viņa tieši šo stāstu arī lasīja Rīgā. Visu mēnesi turpinājās darbs saņemot, akceptējot labojumus, labojot un sūtot atpakaļ romāna „Rakstu vācēja ceļš” nodaļas. Novembrī arī piereģistrējos AKKA/LAA kā autortiesību subjekts, objekts vai kā viņu tur, tagad nesodīti citēt mani nevarēs. Novembra vidū Jurģis mani visai labi sabildēja, lai būtu jaunas bildes jaunām grāmatām, tematiski – ostā ar kuģiem fonā un tērptu paltrakā pie ķieģeļu sienas, visur pīpe, protams.
Decembris
Decembra sākumā lasīju „EMP” Rīgā, lasījumu ieskaņas pasākumā A.Upīša muzejā un Prozas brokastīs Andalūzijas sunī. Klausīties atnāca Einārs lai gan šo stāstu bija dzirdējis, tad mums radās atklāsme par to kā var divi vīri satikties sunī. 2.decembrī nosūtīju atpakaļ Lauku Avīzes izdevniecībai romāna „Zivju gripa Šmitostā” manuskriptu. Darbs pie Rakstu vācēja nodaļām bija beidzies, bet vēl sekoja pēcvārda rakstīšana, dažādu sīkumu apstrāde un precizēšana, vēl pāris neatbilstību labojumi pēc korektūras un apsveikums no redaktora, darbs atsāksies vai drīzāk jau noslēgsies pavisam janvārī/februārī. Ar lielu prieku saņēmu no AKKA/LAA publiskā patapinājuma atlīdzību par romānu Verķumāte un vēlāk atcerējos, ka savu daļu iekš stāstu krājuma „Jūras iela” tā arī neesmu reģistrējis, tas jālabo. Sāku saņemt atsauksmes no bradātājiem par romānu „Bradātāji” lēnām apjaušu turpmākā darba apjomu, kurš kādu brīdi turpinās augt, jo bradātāji vēl atskaitās. Beigās apkopošu atsauksmes un ķeršos vērsim pie ragiem jeb bridējam pie gāzmaskas, tas darbs jāuzlabo cik nu iekšā būs, galvenais, lai vienmēr var uzpīpēt attiecīgās krāsas tepiķi...
Nu ko secinājums, ka labi daudz sastrādāts un piedzīvots, nebija gluži tā kā cerēts jo bija plānots, ka gan „Rakstu vācēja ceļš”, gan „Zivju gripa Šmitostā” iznāks 2013.gadā, bet labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu un ciets ar berzēšanu. Šie prieki vēl priekšā, nākamgad, ja nenotiks kas globāli vai lokāli apokaliptisks. Tekstā ļoti maz pieminēta „Ideālā pasaule” tas nenozīmē, ka tā ir aizmirsta, atkal lēnām, atpūšoties pārlasu un nedaudz papildinu jau iepriekšējos 12 gados uzrakstīto. Viens no „Ideālās pasaules” stāstiem ir aizspēries pasaulē un iespējams, ka nākamgad vēl šis tas parādīsies publiskāk.
Tīrie statistikas dati, tie kas ir piefiksēti - kopā salikti ap 950 tūkstošiem zīmju. Biju iedomājies, ka būs miljons, bet tomēr nē, miljons bija tīri „Bradātājos” kuri rakstījās divus gadus. Izrādās, ka sarakstījies pa daudz - vismaz paši bridēji tā saka.
Kopā 2013.gadā pie rakstu darbiem pavadīti 70 piesēdieni, tā pamatīgi strādāts tikai pie 7 darbiem, no kuriem lielākā daļa ir pilnīgākie īsfortmāti, divi pēcvārdi, recenzija, stāsts. Tātad var teikt, ka visu gadu strādāts pie diviem lielajiem darbiem - „Latvijas PSR 2009” un „Bradātāji”, tas gan neskaitot, ka kopš septembra vairs neko no jauna nerakstīju.
Man kā statistikas mīlim vēl jau ir statistika no manas mājaslapas www.valks.weebly.com to palaidu 2012.gada novembrī un gada kopsavilkumu tā arī neuztaisīju. Lai tad iet maziņš par 2013. gadu. Kopā 1379 apmeklējumi, no kuriem unikālie 888, vidējais apmeklējuma ilgums 12 minūtes. Valstu topā pirmā vietā LV otrajā un trešajā protams IRL un UK. Ir daži apmeklējumi arī no ASV, Japānas, Norvēģijas, Brazīlijas u.c. valstīm, bet tikpat labi viss kas nāk zem USA varētu būt arī digitālo botu darbs. Starp pilsētām pirmā vietā Rīga, seko Ventspils un tad Jēkabpils, mani gauži interesē kurš gan no Jēkabpils tik bieži apmeklējis manu lapu. Protams vēl pirms Liepājas, Kuldīgas un Madonas ir Dublina un Londona - Hail Mefi. Sīkākos parametros un iztirzājumos neieslīgšu, bet varu pateikt, ka topā ir Chrome 49%, tad Firefox 41%, bet IE ar 2,3% atpaliek ļoti, ļoti...
Par iecerēm nākamajam gadam? Ir... protams, ir. Nepatīk man par plāniem sludināt, bet reizēm jau var un ar stingru piebildi, ka – iespējams, varbūt, domāju ka, ceru ka u.t.t. bez stingriem solījumiem un zvērestiem, dzīve mēdz mest visvisādus līkločus un lauzt zvērestus.
Tātad ceru, ka un visnotaļ ticams, ka nenotiekot nekādām katastrofām februārī iznāks mans fantasy romāns „Rakstu vācēja ceļš” un ļoti ceru, ka šī romāna prezentācija notiks Ķīpsalas grāmatu svētkos. Tāpat ceru, ka Februārī iznāks romāns „Zivju gripa Šmitostā”. Plānots ka šis romāns būs lasāms turpinājumos Latvijas avīzē.
No jauna darāmais – Jāsagaida konkursa rezultāti un atkarībā no tiem jāturpina darboties šādā vai tādā virzienā, bet jebkurā gadījumā jāpārstrādā „Bradātāji” pēc tam, kad visi iesaistītie bridēji šo darbu būs izlasījuši un izteikušies. Jāsāk vākt materiāls un jāsāk darbs pie jauna projekta VKKFam, bet to gribētos darīt tikai tad, kad ar vienu lielo projektu tikts, galā savādāk vienā brīdī izrādīsies, ka esmu pacēlis vairāk nekā spēju panest. Lai gan materiālus jau var vākt, paredzu, ka šim darbam vākšana būs pamatīga. Gribētos uzrakstīt romānu par Zivju gripas varoņiem nākamajā piedzīvojumā, iecere ir jau sen, bet gribās veikt izbraukumu uz Latvijas otru galu kur notiks darbība, lai atkal redzētu to vietu, sajustu atmosfēru veiktu plānošanu un iedvesmotos, vai sanāks aizdoties? Tad jau manīšu. Ideālā pasaule jāturpina, par pirmās daļas beigām vēl nesapņoju, bet jāpaturpina ir. Pašreizējā proporcijā – laiks darbā : laiks dzīvē - rēķinot, ka romānā aizritējušas divas nedēļas, bet dzīvē 12 gadi tad pirmo daļu pabeigšu pēc kādiem 48 gadiem, tas ir, man būs 79. Nē tāds optimists es neesmu, jāpasteidzas, gribu jau vēl kādu daļu uzrakstīt. Ir arī iecere par kādu publisku lasījumu, kurš sastāvēs no tiem „Ideālās pasaules” fragmentiem, kuros pieminēts Ziedoņdārzs, bet nu tad jau manīs kad maijs nāks tuvāk. Iedvesmas gadījumā kas īsāks jāuzraksta, tāpat nāks lasījumi gada nogalē un vajadzēs ko jaunu un īsu. Jāprezentē un jāpabraukā apkārt ar Rakstu vācēju un Zivju gripu, tas paņems savu tiesu laiku. Ir ambiciozs sapnis ķerties pie viena tulkojuma no krievu valodas, bet šaubos vai vispār kādreiz līdz tam nonākšu, gauži labs jau ir šis darbs krieviski, lai es to mēģinātu sačakarēt, tulkojot latviski. Tāpat gribētos tikt pie savu stāstu krājuma, bet sākumā jāizvērtē vai tie stāsti ir tik labi, lai būtu vērts apkopot un izdot. Turklāt jāpārliecina kāds par to ka šie stāsti jāizdod, projekti, papīri u.t.t. sliktākajā gadījumā jāizmanto Self publish pakalpojumi, kuri arī ir varants, šogad vienu reizi tos izmantoju, neminēšu gan kā un kāpēc. Vēl jāpiedalās atkal jaunos konkursos, jāmēģina ko dabūt publicētā veidā, varbūt speciāli jāraksta atkal viens gargabals konkursam... ek darbu un plānu vairāk nekā laika tos padarīt, jo arī ir doma vairāk pa darbnīcu strādāt un attīstīt galdnieka būšanu.
Nu tādi plāni un viena daļa droši viens mainīsies atkarībā no apstākļiem, bet cita daļa ļoti ceru, ka paliks nemainīga. Un vēl plāns/sapnis iestāties... kur? Ne jau partijā... to paspēju izdarīt jau 2013.gadā...
Kas palicis aiz strīpas? Nu noteikti šis tas jau palika, bez piemiršanas neiztikt. Galvenais pateikt paldies.
Paldies-
Par semināru Rakstnieku savienībai, lektoriem, recenzentiem un kolēģiem jaunajiem autoriem(autorēm).
Sēterim par pirmredaktora darbu pie diviem gargabaliem.
Eināram par pirmredaktora darbu pie viena gargabala otrās daļas.
Laurai par palīdzību un pacietību.
Bārbalai, Aldim un ZvaigzneiABC par iespēju, atzinību, kopīgo darbu un cerību uz ko taustāmu tuvākajā nākotnē.
Aivaram par padomiem un atsauksmi.
Ronaldam un Ievai šogad par atsauksmēm.
Evai par darbu pie Zivju gripas, ieteikumu lasījumiem un atsauksmi.
Bradātājiem par padomiem, atbalstu un visu pārējo.
Ķīniešiem par zāģi.
Visiem, kas organizēja festivālu Prozas lasījumi un deva, man iespēju tajā piedalīties.
Kurzemes prozas lasījumu organizatoriem, īpaši Olitai un Andrai.
AKKA/LAA par patapinājuma atlīdzību.
Jurģim par bildēm.
Slepenajai biedrībai par pasākumiem.
Ventspils bibliotēkai un visām manām jaukajām kolēģēm un kolēģiem par šo lielisko kopā pavadīto gadu. Lai mums sekmējas arī turpmāk.
Mammai par drukājoša mataiņa paciešanu un manu manuskriptu lasīšanu.
Paldies tiem kurus piemirsu, žēl ka tā, bet arī jūs man esat svarīgi.
Paldies visiem atbalstītājiem par atbalstu un nelabvēļiem ar paldies.
Nu ko? Lai nākamais gads gan man, gan jums ir vēl labāks nekā šis, bet sliktāks nekā aiznākamais. Turās...
Janvāris
Janvāra pašā sākumā ar milzu prieku un pārsteigumu uzzināju, ka mans romāns ZvaigznesABC konkursā ir dabūjis 1.vietu savā grupā. Galvenā balva, grāmatas izdošana un citi prieki. Brīdi iepriekš biju konkursā izcīnījis iespēju piedalīties jauno un iesācēju autoru seminārā. Janvāra otrā pusē nedēļu nodzīvoju Rīgā apmeklēdams semināru un tikdams pie romāna „Bradātāji” sākuma fragmentu ķidāšanas no literārās vides viedo senseju, guru un druīdu puses – Inga Žolude, Kristīne Ulberga un Osvalds Zebris neatstāja gāzmasku uz gāzmaskas un maldīgās ilūzijas par manu ģenialitāti. Izķidāja darbu un sajutos apstarots, svētīts, blesīts vai kā viņu tur, tas viss bija visnotaļ vērtīgi.
Tajā nedēļā arī parakstīju līgumu ar ZvaigzneABC izdevniecību par mana fantasy romāna „Rakstu vācēja ceļš” izdošanu. Arī pati Rīgas dzīve bija visnotaļ super. Dzīvoju pie augstajā priestera Eināra uz Matīsa ielas, seno laiku auras apdvestajā „Ideālās pasaules” rajonā un neviens vakars nepagāja bez tāda vai savādāka dzēriena. Bijām viesos pie bradātājiem Vikinga un Latvja, iepazīstot unikālu dzīvokli un tajā esošos eksponātus. Forša nedēļa.
Rakstu druvā janvārī cītīgi strādāju pie romāna „Latvijas PSR 2009” un kā atminos to arī pabeidzu, lai atdotu pirmredaktoram.
Februāris
Februārī nosapņoju „EMP” vadlīnijas, kuras arī piefiksēju, bet pārējā laikā drukāju „Bradātājus” par kuriem iepriekšējā gada nogalē saņēmu radošo stipendiju no VKKF. Ko vēl darīju Februārī? Šobrīd vairs neatminu...
Marts.
Martā pabeidzu un aizsūtīju „EMP” uz vienu stāstu konkursu, kurā laikam jau nepaveicās, jo nekādu atsauksmju nav. Pārējā laikā „Bradātāji”. Tikos ar izdevniecības Zvaigzne ABC redaktoru Aldi Vēveru, ar kuru sākām darbu pie romāna „Rakstu vēcēja ceļš” apstrādes, interesants darbs dažu stundu garumā dienā pēc Sabaton koncerta Melnajā piektdienā. Šķiet piecus gadus nebiju bijis uz koncertu Melnajā piektdienā un ceru, ka mana intensīvā minerālūdens trekterēšana nebija pārāk aizdomīga. Par spīti iepriekšējās nakts piedzīvojumiem darbs kopā ar savas jomas profesionāli bija ļoti interesants. Šajā dienā arī noslēdzu līgumu par darbagalda uzražošanu un piegādi.
Aprīlis
Aprīlī intensīvi turpinājās darbs pie „Bradātājiem” un uzrakstīju arī ko attāli līdzīgu recenzijai par J.Joņeva grāmatu „Jelgava 94”. Aprīlī arī tradicionālais Darbam slava pasākums pie smēdes un visbeidzot viens pamatīgs pasākums. Pēc ārsta ieteikuma biju pierakstījies uz deguna starpsienas operāciju, tas bij traki, bet par to šeit nav ko stāstīt, viss lasāms te.
Maijs
Maijs pagāja totāli slimojot, ne gluži slimojot, bet gan atejot no operācijas, sākumā par rakstīšanu nebij pat ko domāt, bet beigās arī maijā labi pastrādāju pie „Bradātājiem”. Aprīlī šādu tādu iemeslu dēļ sāku savu politisko karjeru, iestājos partijā un kandidēju pašvaldību vēlēšanās, negāja labi par viesiem 100%, domē kā deputāts neesmu, bet gāja gana interesanti un esmu domē kā viens no Vides komisijas.
Jūnijs
Jūnijs. Tas pats UE romāns uz priekšu vien. Beidzot arī kāda publikācija, jūnija beigās vai jūlija sākumā mans stāsts „Artis klusē, Alise klusē” tika nopublicēts literārajā izdevumā „Vārds”. Tas, starp citu, ir viens no „Ideālās pasaules” stāstiem tātad var teikt, ka jau 12 gadus rakstītā „Ideālā pasaule” ir pavisam nedaudz pabāzusi degunu ārā no manas siltās un sargājošās azotes. Interesanti cik gan ilgs laiks vēl paies līdz viņa tiks ārā gozēties visā savā sāpīgajā kailumā.
Jūlijs
Turpinās UE romāna otrās daļas rakstīšana, pirmā jau pie pirmredaktora Sētera. Notika viens patīkams pasākums – 200km velobrauciens ar brālēnu pa Kurzemi. Šis velobrauciens bija kā eksperiments – vai varu nobraukt 200km dažās dienās un kā pēctam jūtos. Tāds eksperiments bija vajadzīgs jo vēlējos doties ar velo uz festu „Klang„ 200km no Ventspils. Secināju, ka ar velo aizbraukt varu, tomēr nebraukšu, bet festu apmeklēju. Ehhh gāja visādi, romantiska paranoja, bet ne šeit tam vieta.
Augusts
Augustā tika pabeigts un apstrādāts romāns „Bradātāji”, otro daļu steidza saregulēt mans otrs pirmredaktors Einārs. Protams, „Bradātāji” vēl ne tuvu nav tik gatavi, cik tiem būtu jābūt, bet nu tas ir darbs nākotnei, tajā brīdī viņus vajadzēja tieši tik gatavus un tādi tie tapa.
Ventspils pilsētas svētkos kopā ar citiem autoriem saņēmu nelielu dāvaniņu par dalību kopkrājumā „Jūras iela”. Augustā beidzot piegādāja ilgi gaidīto kokapstrādes darbagaldu un nu vēl vairāk bija jādala laiks starp rakstīšanu un darbnīcu. Viss atvaļinājums pagāja darbnīcā. Aizsūtīju pēdējo romāna „Zivju gripa Šmitostā” finālversiju uz Lauku Avīzes izdevniecību, lai varētu sākties redaktores un mākslinieka darbs. Augusta beigās mēģināju noorganizēt Ventspils slepenās literātu biedrības pikniku savā dārzā, noorganizēt jau noorganizēju, bet nekas liels nesanāca, atbrauca tikai viens rakstnieks un rasola bļodu nācās izēst pašam. Cerams nākamgad veiksies labāk un man tomēr būs tas prieks un gods savā dārzā uzņemt dažus draugus literātus.
Septembris
Septembrī „Bradātājus” aizsūtīju uz konkursu un atskaitījos stipendijas devējiem VKKF par padarīto darbu. Šeit arī pārtraucu rakstīt. Biju izpumpējies, bez spēka, pēcdzemdību depresija, „Bradātāji” bija dzimuši un nebija nekādas vēlmes kādu brīdi turpināt. Paņēmu ieilgušu radošo atvaļinājumu, kaut kas nedaudz jau tapa, bet nekas piefiksēšanas vērts. Apmeklēju beidzot un atkal ZvaigznesABC redaktoru -pastrādājām pie romāna redakcijas. Darbs dažu iemeslu dēļ bija ļoti aizkavējies, sākotnēja saruna bija, ka romānam jāiznāk septembrī, bet mēs tikai septembrī atsākām strādāt. Nolēmām, ka Rīgā braukšana ir lieka un darbu turpināsim elektroniski.
Oktobris
Oktobrī sākās kopīgais elektroniskais darbs pie romāna „Rakstu vācēja ceļš”. Pirmspēdējā oktobra dienā saņēmu atpakaļ romāna „Ziju gripa Šmitostā” manuskriptu papildināšanai un sakārtošanai. Radās man visādi ēēēē... par šo redakciju, bet neba tagad tos sludināšu. Oktobrī notika lokālapokalipse pie smēdes, kurā apvienojās „Ziemas Āmurs V” un „Mefistocīds 2013”. Ateju uzcēlu, ateju vējš apgāza...
Novembris
Novembrī aizsūtīju savu darbu uz Kurzemes prozas lasījumu konkursu. Saņēmu uzaicinājumu piedalīties festivālā Prozas lasījumi. Turklāt divus uzaicinājumus. Nolēmu, ka šoreiz kārtējais Lata romānu konkurss iztiks bez manas dalības, pārāk daudz sīko darbu un neliels panīkums, lai ķertos pie kā lielāka, turklāt negribēju neko sasteigt, man sasteigšana pārāk labi sanāk. Pašās mēneša beigās Kurzemes prozas lasījumos lasīju garāka darba sākuma fragmentu par Verķu mātes dēlu. Rezultāti labi, es gan vairāk cerēju uz žurnāla „Latvju teksti” abonementu. Saņēmu laikraksta Ventas balss balvu un stāsta publicēšana portālā , kā arī vienu no divām galvenajām balvām – iespēju piedalīties Festivālā Prozas lasījumi - bet man jau divas šādas vietas bija, trīs manam trauslajam ego būtu par daudz un es saņemto balvu nodevu tālāk Dāmai kuras stāstiņš par kodējiem simtlatniekiem man patika, ceru gan ka viņa tieši šo stāstu arī lasīja Rīgā. Visu mēnesi turpinājās darbs saņemot, akceptējot labojumus, labojot un sūtot atpakaļ romāna „Rakstu vācēja ceļš” nodaļas. Novembrī arī piereģistrējos AKKA/LAA kā autortiesību subjekts, objekts vai kā viņu tur, tagad nesodīti citēt mani nevarēs. Novembra vidū Jurģis mani visai labi sabildēja, lai būtu jaunas bildes jaunām grāmatām, tematiski – ostā ar kuģiem fonā un tērptu paltrakā pie ķieģeļu sienas, visur pīpe, protams.
Decembris
Decembra sākumā lasīju „EMP” Rīgā, lasījumu ieskaņas pasākumā A.Upīša muzejā un Prozas brokastīs Andalūzijas sunī. Klausīties atnāca Einārs lai gan šo stāstu bija dzirdējis, tad mums radās atklāsme par to kā var divi vīri satikties sunī. 2.decembrī nosūtīju atpakaļ Lauku Avīzes izdevniecībai romāna „Zivju gripa Šmitostā” manuskriptu. Darbs pie Rakstu vācēja nodaļām bija beidzies, bet vēl sekoja pēcvārda rakstīšana, dažādu sīkumu apstrāde un precizēšana, vēl pāris neatbilstību labojumi pēc korektūras un apsveikums no redaktora, darbs atsāksies vai drīzāk jau noslēgsies pavisam janvārī/februārī. Ar lielu prieku saņēmu no AKKA/LAA publiskā patapinājuma atlīdzību par romānu Verķumāte un vēlāk atcerējos, ka savu daļu iekš stāstu krājuma „Jūras iela” tā arī neesmu reģistrējis, tas jālabo. Sāku saņemt atsauksmes no bradātājiem par romānu „Bradātāji” lēnām apjaušu turpmākā darba apjomu, kurš kādu brīdi turpinās augt, jo bradātāji vēl atskaitās. Beigās apkopošu atsauksmes un ķeršos vērsim pie ragiem jeb bridējam pie gāzmaskas, tas darbs jāuzlabo cik nu iekšā būs, galvenais, lai vienmēr var uzpīpēt attiecīgās krāsas tepiķi...
Nu ko secinājums, ka labi daudz sastrādāts un piedzīvots, nebija gluži tā kā cerēts jo bija plānots, ka gan „Rakstu vācēja ceļš”, gan „Zivju gripa Šmitostā” iznāks 2013.gadā, bet labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu un ciets ar berzēšanu. Šie prieki vēl priekšā, nākamgad, ja nenotiks kas globāli vai lokāli apokaliptisks. Tekstā ļoti maz pieminēta „Ideālā pasaule” tas nenozīmē, ka tā ir aizmirsta, atkal lēnām, atpūšoties pārlasu un nedaudz papildinu jau iepriekšējos 12 gados uzrakstīto. Viens no „Ideālās pasaules” stāstiem ir aizspēries pasaulē un iespējams, ka nākamgad vēl šis tas parādīsies publiskāk.
Tīrie statistikas dati, tie kas ir piefiksēti - kopā salikti ap 950 tūkstošiem zīmju. Biju iedomājies, ka būs miljons, bet tomēr nē, miljons bija tīri „Bradātājos” kuri rakstījās divus gadus. Izrādās, ka sarakstījies pa daudz - vismaz paši bridēji tā saka.
Kopā 2013.gadā pie rakstu darbiem pavadīti 70 piesēdieni, tā pamatīgi strādāts tikai pie 7 darbiem, no kuriem lielākā daļa ir pilnīgākie īsfortmāti, divi pēcvārdi, recenzija, stāsts. Tātad var teikt, ka visu gadu strādāts pie diviem lielajiem darbiem - „Latvijas PSR 2009” un „Bradātāji”, tas gan neskaitot, ka kopš septembra vairs neko no jauna nerakstīju.
Man kā statistikas mīlim vēl jau ir statistika no manas mājaslapas www.valks.weebly.com to palaidu 2012.gada novembrī un gada kopsavilkumu tā arī neuztaisīju. Lai tad iet maziņš par 2013. gadu. Kopā 1379 apmeklējumi, no kuriem unikālie 888, vidējais apmeklējuma ilgums 12 minūtes. Valstu topā pirmā vietā LV otrajā un trešajā protams IRL un UK. Ir daži apmeklējumi arī no ASV, Japānas, Norvēģijas, Brazīlijas u.c. valstīm, bet tikpat labi viss kas nāk zem USA varētu būt arī digitālo botu darbs. Starp pilsētām pirmā vietā Rīga, seko Ventspils un tad Jēkabpils, mani gauži interesē kurš gan no Jēkabpils tik bieži apmeklējis manu lapu. Protams vēl pirms Liepājas, Kuldīgas un Madonas ir Dublina un Londona - Hail Mefi. Sīkākos parametros un iztirzājumos neieslīgšu, bet varu pateikt, ka topā ir Chrome 49%, tad Firefox 41%, bet IE ar 2,3% atpaliek ļoti, ļoti...
Par iecerēm nākamajam gadam? Ir... protams, ir. Nepatīk man par plāniem sludināt, bet reizēm jau var un ar stingru piebildi, ka – iespējams, varbūt, domāju ka, ceru ka u.t.t. bez stingriem solījumiem un zvērestiem, dzīve mēdz mest visvisādus līkločus un lauzt zvērestus.
Tātad ceru, ka un visnotaļ ticams, ka nenotiekot nekādām katastrofām februārī iznāks mans fantasy romāns „Rakstu vācēja ceļš” un ļoti ceru, ka šī romāna prezentācija notiks Ķīpsalas grāmatu svētkos. Tāpat ceru, ka Februārī iznāks romāns „Zivju gripa Šmitostā”. Plānots ka šis romāns būs lasāms turpinājumos Latvijas avīzē.
No jauna darāmais – Jāsagaida konkursa rezultāti un atkarībā no tiem jāturpina darboties šādā vai tādā virzienā, bet jebkurā gadījumā jāpārstrādā „Bradātāji” pēc tam, kad visi iesaistītie bridēji šo darbu būs izlasījuši un izteikušies. Jāsāk vākt materiāls un jāsāk darbs pie jauna projekta VKKFam, bet to gribētos darīt tikai tad, kad ar vienu lielo projektu tikts, galā savādāk vienā brīdī izrādīsies, ka esmu pacēlis vairāk nekā spēju panest. Lai gan materiālus jau var vākt, paredzu, ka šim darbam vākšana būs pamatīga. Gribētos uzrakstīt romānu par Zivju gripas varoņiem nākamajā piedzīvojumā, iecere ir jau sen, bet gribās veikt izbraukumu uz Latvijas otru galu kur notiks darbība, lai atkal redzētu to vietu, sajustu atmosfēru veiktu plānošanu un iedvesmotos, vai sanāks aizdoties? Tad jau manīšu. Ideālā pasaule jāturpina, par pirmās daļas beigām vēl nesapņoju, bet jāpaturpina ir. Pašreizējā proporcijā – laiks darbā : laiks dzīvē - rēķinot, ka romānā aizritējušas divas nedēļas, bet dzīvē 12 gadi tad pirmo daļu pabeigšu pēc kādiem 48 gadiem, tas ir, man būs 79. Nē tāds optimists es neesmu, jāpasteidzas, gribu jau vēl kādu daļu uzrakstīt. Ir arī iecere par kādu publisku lasījumu, kurš sastāvēs no tiem „Ideālās pasaules” fragmentiem, kuros pieminēts Ziedoņdārzs, bet nu tad jau manīs kad maijs nāks tuvāk. Iedvesmas gadījumā kas īsāks jāuzraksta, tāpat nāks lasījumi gada nogalē un vajadzēs ko jaunu un īsu. Jāprezentē un jāpabraukā apkārt ar Rakstu vācēju un Zivju gripu, tas paņems savu tiesu laiku. Ir ambiciozs sapnis ķerties pie viena tulkojuma no krievu valodas, bet šaubos vai vispār kādreiz līdz tam nonākšu, gauži labs jau ir šis darbs krieviski, lai es to mēģinātu sačakarēt, tulkojot latviski. Tāpat gribētos tikt pie savu stāstu krājuma, bet sākumā jāizvērtē vai tie stāsti ir tik labi, lai būtu vērts apkopot un izdot. Turklāt jāpārliecina kāds par to ka šie stāsti jāizdod, projekti, papīri u.t.t. sliktākajā gadījumā jāizmanto Self publish pakalpojumi, kuri arī ir varants, šogad vienu reizi tos izmantoju, neminēšu gan kā un kāpēc. Vēl jāpiedalās atkal jaunos konkursos, jāmēģina ko dabūt publicētā veidā, varbūt speciāli jāraksta atkal viens gargabals konkursam... ek darbu un plānu vairāk nekā laika tos padarīt, jo arī ir doma vairāk pa darbnīcu strādāt un attīstīt galdnieka būšanu.
Nu tādi plāni un viena daļa droši viens mainīsies atkarībā no apstākļiem, bet cita daļa ļoti ceru, ka paliks nemainīga. Un vēl plāns/sapnis iestāties... kur? Ne jau partijā... to paspēju izdarīt jau 2013.gadā...
Kas palicis aiz strīpas? Nu noteikti šis tas jau palika, bez piemiršanas neiztikt. Galvenais pateikt paldies.
Paldies-
Par semināru Rakstnieku savienībai, lektoriem, recenzentiem un kolēģiem jaunajiem autoriem(autorēm).
Sēterim par pirmredaktora darbu pie diviem gargabaliem.
Eināram par pirmredaktora darbu pie viena gargabala otrās daļas.
Laurai par palīdzību un pacietību.
Bārbalai, Aldim un ZvaigzneiABC par iespēju, atzinību, kopīgo darbu un cerību uz ko taustāmu tuvākajā nākotnē.
Aivaram par padomiem un atsauksmi.
Ronaldam un Ievai šogad par atsauksmēm.
Evai par darbu pie Zivju gripas, ieteikumu lasījumiem un atsauksmi.
Bradātājiem par padomiem, atbalstu un visu pārējo.
Ķīniešiem par zāģi.
Visiem, kas organizēja festivālu Prozas lasījumi un deva, man iespēju tajā piedalīties.
Kurzemes prozas lasījumu organizatoriem, īpaši Olitai un Andrai.
AKKA/LAA par patapinājuma atlīdzību.
Jurģim par bildēm.
Slepenajai biedrībai par pasākumiem.
Ventspils bibliotēkai un visām manām jaukajām kolēģēm un kolēģiem par šo lielisko kopā pavadīto gadu. Lai mums sekmējas arī turpmāk.
Mammai par drukājoša mataiņa paciešanu un manu manuskriptu lasīšanu.
Paldies tiem kurus piemirsu, žēl ka tā, bet arī jūs man esat svarīgi.
Paldies visiem atbalstītājiem par atbalstu un nelabvēļiem ar paldies.
Nu ko? Lai nākamais gads gan man, gan jums ir vēl labāks nekā šis, bet sliktāks nekā aiznākamais. Turās...
